Vēsture – pagātnes notikumi un norises; vēstījums jeb naratīvs par pagātni; humanitārā zinātne, kas pētī pagātni.
Latvijas vēsture: avoti, interpretācijas
Vēsture Vēstures avoti Historiogrāfija Vēstures interpretācijas Naratīvi
Vēstures diskurss Vēstures politika Komemomorācija Atmiņu politika
Atmiņu kultūra Atmiņu kopiena Atceres vēsture jeb mnemovēsture Publiskā vēsture
Atis Kronvalds (1868). Cienītam amata biedrim Tauriņam.
Ar jēdzienu vēsture saprot gan pagātnes notikumu un norišu kopumu, gan vēstījumu/ stāstījumu par to.
Vārds ‘vēsture’ tiek lietots vairākās nozīmēs – pagātnes notikumi; pagātnes notikumu izklāsts (vēstījums, naratīvs) un humanitārā zinātne, kas pētī pagātni.
Naratīvs – vēstījuma formas stāsts (narrātio latīņu val. stāstīšana), kuram ir arī moralizējošs raksturs.
"Atslēgas" stāsta par Latvijas valsts vēstures nozīmīgākajiem jeb atslēgas notikumiem, personībām un pagriezieniem no 1918. gada līdz mūsdienām. Katra sērija ir 15 minūtes gara un tajā aplūkots viens notikums.
Klio- vēstures mūza( grieķu mitoloģija)
Hērodots (5. gs. p.m.ē.)- “vēstures tēvu”, vēl īpaši neatdalīja mītu no vēstures.
Marks Tullijs Cicerons ( 106–43 p.m.ē.)- Vēsture – laiku lieciniece, patiesības gaisma, atmiņas dzīve, dzīves skolotāja, senatnes paudēja.…
