-
Darba līguma vispārējs raksturojums. Svarīgākās darba aizsardzības prasības Valsts policijā.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Darba līguma skaidrojums | 4 |
| 2. | Darba līguma izbeigšana | 6 |
| 3. | Atšķirīgas attieksmes aizliegums | 7 |
| 4. | Darba aizsardzība. | 8 |
| 5. | Svarīgākās darba aizsardzības prasības Valsts policijā | 9 |
| Secinājumi | 10 |
Jau izsenis cilvēki dalījušies divās daļās- darba devēji un darba ņēmēji. Neatkarīgi no tā vai cilvēks tiek iedalīts pie darba devēja vai darba ņēmēja kategorijas, ir skaidrs, ka starp šīm abām personām sākotnēji ir izveidota noruna par veicamajiem darbiem. Ja agrāk šādas norunas tika izpildītas mutiski, tad mainoties laikiem, cilvēki meklēja iespējas, kā šīs norunas padarīt likumiskas. Ne jau tāpēc, ka cilvēki to vienkārši vēlējās, bet gan tāpēc, ka tas bija nepieciešams. Mutiskas vienošanās ne vienmēr noveda pie vēlamā rezultāta, jo tās nosacījumi nekur netika uzskaitīti. Tādējādi gan darba devējam, gan darba ņēmējam bija neierobežotas iespējas mainīt vienošanās noteikumus jebkurā, viņam labvēlīgā, brīdī. Ar laiku cilvēki saprata, ka bez lieciniekiem, vai rakstiskas vienošanās, kurā tiktu uzskaitīti visi uz darba izpildi attiecināmie nosacījumi, nav iespējams iztikt. Tad arī aizsākās savstarpēja, sākotnēji gan primitīva, darba līguma izveidošana. Taču ar laiku darba līguma nosacījumi tika pilnveidoti ar vien plašāki, tajos iekļaujot ne tikai darba devēja un ņēmēja tiesības, bet arī pienākumus. Mūsdienās darba līgums tiek sastādīts atbilstoši veicamajiem darba pienākumiem, lai nerastos pretrunas veicot darba pienākumu izpildi. Darba līgumā abām parakstītāja pusēm tiek skaidri norādītas viņu tiesības un pienākumi. Strīdu gadījumos ikviens strādājošais vai darba sniedzējs var lūgt palīdzību Valsts darba inspekcijai.…
Ievads 3 1. Darba līguma skaidrojums. 4 2.Darba līguma izbeigšana 6 3.Atšķirīgas attieksmes aizliegums 7 4.Darba aizsardzība. 8 5.Svarīgākās darba aizsardzības prasības Valsts policijā. 9 Secinājumi 10 Jau izsenis cilvēki dalījušies divās daļās- darba devēji un darba ņēmēji. Neatkarīgi no tā vai cilvēks tiek iedalīts pie darba devēja vai darba ņēmēja kategorijas, ir skaidrs, ka starp šīm abām personām sākotnēji ir izveidota noruna par veicamajiem darbiem. Ja agrāk šādas norunas tika izpildītas mutiski, tad mainoties laikiem, cilvēki meklēja iespējas, kā šīs norunas padarīt likumiskas. Ne jau tāpēc, ka cilvēki to vienkārši vēlējās, bet gan tāpēc, ka tas bija nepieciešams. Mutiskas vienošanās ne vienmēr noveda pie vēlamā rezultāta, jo tās nosacījumi nekur netika uzskaitīti. Tādējādi gan darba devējam, gan darba ņēmējam bija neierobežotas iespējas mainīt vienošanās noteikumus jebkurā, viņam labvēlīgā, brīdī. Ar laiku cilvēki saprata, ka bez lieciniekiem, vai rakstiskas vienošanās, kurā tiktu uzskaitīti visi uz darba izpildi attiecināmie nosacījumi, nav iespējams iztikt.
