-
Ezera morfometrisko raksturlielumu noteikšana un ezera termiskais režīms. Rāznas ezers
Darba gaita:
Darbā sākuma Latvijas Universitātes mājas lapā (kartes.geo.lu.lv) iepazinos ar Latvijas topogrāfisko karti mērogā 1:10 000 un tās leģendu. Šī karte tika izmantota dotā ezera atrašanās vietas noteikšanai, nezināmo lielumu noteikšanai. Izmantojot datorprogrammu ArcMap tika noteikts dotā ezera garums (L, km), kas definējams kā īsākais attālums starp diviem vistālākajiem ezera krastu punktiem, mērot virs ezera ūdens līmeņa, tāpēc tikai retos gadījumos tā būs taisna līnija. Šī hipotēze, ka līnija tikai retos gadījumos ir taisna, reāli arī piepildījās, jo mērot attālumu starp diviem vistālākajiem ezera krastu punktiem šī līnija sanāca lauzta vairākās vietās. Turpmākais uzdevums bija noteikt dotā ezera vidējo platumu (Pv, km) pēc formulas, kura ir sekojoša: Pv= f/L, kur f - ezera platība, km2 un L – dotā ezera garums, km. Tāpat tika arī aprēķināts dotā ezera vidējais dziļums (Hvid., m) . šim nolūkam tika izmantota šāda formula : Hvid= V/f, kur V – ezera ūdens tilpums, m3 un f - ezera platība, km2. pēc šo darbību veikšanas izmantojot MS Excel programmu tika konstruēta sakarību starp ezera dziļumu un ūdens virsmas laukumu. Kad grafiks ir tika uzkonstruēts, tika noteikts ezera ūdens virsmas laukums pie ezera vidējā dziļuma. Kad šis uzdevums bija pabeigts, izmantojot MS Excel programmu tika konstruēta ūdens temperatūras gaita atkarībā no mērījuma dziļuma.…
Darba mērķis: Apgūt galveno ezera ūdens virsmas morfometrisko lielumu noteikšanu un iegūt izpratni par batigrāfiskās līknēs konstruēšanu un termisko režīmu (Latvijas ezeru piemēri) Darba uzdevumi: 1. Noteikt ezera ūdens virsmas raksturojošos lielumus (garumu, platumu un vidējo dziļumu), izmantojot Latvijas topogrāfisko karti M 1:10 000. 2. Konstruēt batigrāfisko līkni 3. Konstruēt ūdens temperatūras izmaiņas atkarībā no mērījuma dziļuma 4. Sastādīt ezera un tā baseina aprakstu. 1. Teorētiskais pamatojums. Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme. Kaut gan praktiski visi ezeri ir pildīti ar ūdeni, par ezeriem sauc arī dabiskas tilpnes, kas pildītas ar citu šķidru materiālu, piemēram, sēru. Ezers ir viens no nozīmīgākajiem ainavas elementiem, kas sastopams visos pasaules kontinentos. Ar ezeru izpēti nodarbojas īpaša zinātne - limnoloģija. Zemes virsmas daļu, kas veido ezera gultni, dēvē par ezerdobi. (Zīverts.A) Lielus ezerus nereti dēvē par "iekšzemes jūrām", savukārt nelielas jūras nereti dēvē par ezeriem. Nereti ir grūti novilkt robežu starp ezeru un jūras līci un šeit vairāk paļaujas uz tradīciju. Piemēram, Marakaibo ezera, kurš atrodas Venecuēlā, savienojums ar Karību jūru būtiski neatšķiras no Azovas jūras (Ukraina un Krievija) savienojuma ar Melno jūru. Nereti par ezeru tiek dēvēta arī vieta, kur ezers eksistē tikai brīžiem, piemēram, pēc retām lietusgāzēm, piemēram, Torrensa ezers Austrālijā. Ezeros parasti ietek upes un/vai avoti, tajos krīt nokrišņi. Ezeri nereti iegūst ūdeni arī no purviem. No ezeriem parasti iztek viena upe.
