-
Saskarsmes īpatnības ar psihiatrisko iestāžu pacientiem
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | PERSONAS AR GARĪGA RAKSTURA TRAUCĒJUMIEM | 4 |
2. | SASKARSME | 5 |
3. | SASKARSMES PAMATPRINCIPI GARĪGĀS VESELĪBAS APRŪPĒ | 6 |
3.1. | Komunikācijas nodrošināšana | 7 |
3.2. | Komunikatīvās barjeras | 11 |
4. | KOMUNIKĀCIJAS ĪPATNĪBAS AR PSIHISKI SLIMIEM PACIENTIEM | 12 |
NOBEIGUMS | 15 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 16 |
NOBEIGUMS
Sabiedrībā sastopami dažādi cilvēki, kam ir garīga rakstura traucējmi, vieglākā vai smagākā formā, vai, kas ir garīgi slimi. Daļa no šiem cilvēkiem ir tik ļoti slimi, ka dzīvi jāpavada aprūpes centrā vai rehabilitācijas iestādē, jeb kādā citā iestādē. Daļa šo cilvēku dzīvo kā visi pārējie cilvēki, tikai lietojot zāles, lai justos stabili. Ar šiem indivīdiem, kuriem nav izteikti psihiskie traucējumi, saskarsme pārsvarā nav apgrūtināta, to reizēm var izjust vienīgi vistuvākie cilvēki vai ģimenes locekli, ar ko komunikācija notiek ikdienā. Apgrūtināka ir saskarsme ar tiem, kuriem ir smagāki tracējumi, taču jāmēģina pielāgoties un neizrādīt atšķirības, lai slimniekā neraisītu agresiju, pesimismu un negatīvismu.
Kā var secināt, personāls aprūpes iestādē ir speciāli apmācīts un ieguvis zināšanas par saskarsmes īpatnībām ar garīga rakstura pacientiem, jo šādiem pacientiem nepiecieāma īpaša pieeja, taču, protams, ne vienmēr komunikācija izvēršas veiksmīga, jo traucējumi pacientiem mēdz būt dažādi un dažādi izpausties.
Uzskata, ka sabiedrību vajadzētu vairāk izglītot par garīga rakstura traucējumiem un cilvēkiem, kas slimo ar šiem traucējmiem. Sabiedrībai jābūt vairāk informētai par saskarsmi ar cilvēkiem, kam ir garīga rakstura traucējumi, par tās nepieciešamību un īpatnībām, lai palīdzētu pacientam labāk iejusties sabiedrībā, līdz ar to uzlabojot viņa funkcionēšanu.
…
Ikdienās notiek saskarsme ar dažādiem indivīdiem, indivīdu grupām. Starp šiem indivīdiem ir daļa cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Šie cilvēki ne vienmēr atrodas slēgta tipa iestādēs, liela daļa ārstējas ambulatori, daļa neārstējas vispār, bieži neatzīstot, ka pastāv veselības problēmas, un lielas grūtības ir pierunāt šos cilvēkus griezties medicīnas iestādē un uzsākt lietot medikamentus. Nereti saskarsme ar šādiem cilvēkiem ir grūti izturama, tāpēc liela daļa izvairās no komunikācijas ar cilvēkiem, kas sirgst ar garīga rakstura traucējumiem, bet ne vienmēr tas izdodas, jo ir gadījumi, kad no tā nevar izvairīties, piemēram, ārstniecības iestādes personāls – medicīnas māsa, ārsts, aprūpētājs, rehabilitētājs, sociālais darbinieks, ģimenes locekļi utt.
