-
Lugas "Indrāni" tēlu raksturojums, konspekts
Valoda
Vecvārdi - Kāsēt, pate, sērmūkslīts, nepel, šmīkstināt ,pirmiņ ,meitietis, učāt, kļavus.
Sarunvalodas vārdi – Plikums, puika, plēšas, nobučo, pērt, veči,dums.
Frazeoloģismi – Taisnībai neļaus palikt pagaldē, svārki apsvils, dzied to pašu dziesmu, plintes galā stāvēt, veči pa kājām.
Metaforas – Naids nožņaudz manu sirdi, mīkstākas atbildes, māju iespēlēt, pilda manu maku, iepriecina manu sirdi, sapostījis mājas dvēseli.
Salīdzinājumi – Uzbruka kā laupītājs, pārdošu kā tēvs, nepatikšanu kā sāls pie putras, kā grauds starp dzirnavu akmeņiem.
Epiteti - Pilna māja, zaļu zariņu, dzīvu kuplumu, viegla prāta, oša krēsliem , ozola galdiem, mājas dvēseli, sveša mala, mīļu prātu, koku grēda, pazemīgu vārdu, ātrās dusmas, kreisajā pusē, maz vainas, veco cienību, sīkstais māls, beidzamais vārds, mīļo dēliņ, baltu galviņu, garš laiks, mīksta atbilde, brīnišķīga runāšana.
Aforismi – Kas tad lai pieļaujas, ja ne prātīgākais! Dēls ir tēva stiprākais liecinieks. Lokanākās muguras arvien pie jaunākajiem. Tam jāpazemojas, kas nepatiesi paaugstinājies.
…
• Temats Fragmentā aprakstīts mēģinājums vienoties par to, kurš no Indrāniem paliks par saimnieku Indrānos, atrisināt konfliktu starp tēvu un dēlu. Kaukēna mēģinājumi izrunāties un visu vērst par labu bez tiesas, beigu beigās paliek neveiksmīgi. • Problēma Neskaidrība par to, kurš kļūs par Indrānu māju saimnieku, konflikti un nesaskaņas mājas iedzīvotāju starpā noved līdz tam, ka būs nepieciešams tiesas spriedums, lai noteiktu, kurš kļūs par mājas galveno. 1. Edvarts nodarījis ļaunumu savam tēvam nocērtot viņa iemīļotos kokus pie mājas, izsakot savas domas un to, ko vēlas mainīt šajā saimniecībā, tēvu nostādot neērtā situācijā un domājot tikai par savu labumu. 2. Edvartam neinteresē tēva viedoklis attiecībā uz viņa plāniem, viņš kļūst augstprātīgs un nelaipns, lai gan tēvs vēlējies tikai saimnieka vārdu un neko vairāk. 3. Edvarts uzskata , ka māja jāmanto viņa dēlam ,tāpēc nevar to nodot tēva rokās. • Konflikts 1. Konflikts rodas starp Kaukēnu un tēvu brīdī, kad tēvs izsaka savas domas par Edvarta izrīkošanos izcērtot kokus, kas auguši pie mājas visu viņa dzīvi. Kaukēns cenšas dot padomus Jurim, lūdz izlīgt mieru ar dēlu kā krietniem cilvēkiem pieklājas, taču tēvs paliek pie sava un jūtas ļoti aizvainots, taču atzīst, ka piedotu, ja vien Edvarts būtu atvainojies jau agrāk. Tēlu raksturojums Tēvs – Sirsnīgs, viegli aizskarams, sāpināts ,viņa dzīvē galvenās bija vērtības, ko viņš saglabājis savas dzīves laikā , nevis manta vai nauda. Viņš nevienam nevēlēja sliktu. Lugas fragmenta laikā pret viņu izturas cietsirdīgi . Māte – Bija ļoti uztraukta par visu nemieru, kas notika mājās, laipna,jauka, miermīlīga, visiem vēlēja tikai labu, rūpējās . Ļoti pārdzīvoja par tēva un dēla nesaskaņām , taču pati tajās nejaucās. Viņa bija stipra, jo spēja pārdzīvot visas šīs nesaskaņas.
