-
Tiesību un likuma problēma Žana Bodēna mācībā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ieskats Žana Bodēna biogrāfijā | 4 |
| 2. | Žana Bodēna uzskati par tiesībām | 6 |
| 3. | Labi pārvaldīta valsts | 8 |
| 4. | Taisnīgums priekš Bodēna, atklātie un slēgtie jautājumi | 18 |
| Nobeigums | 20 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 21 |
Bodēna ticība burvestībām.
Bodēns, līdzīg, kā vairums 16. gadsimta cilvēku ticēja velnam un sātana varai. Šī ticība padarīja viņa biogrāfiju sarežģītu. 19. gadsimta vēsturnieki uzskatīja, ka tāda māņticība meta ēnu uz Bodēna uzskatiem. Bodrilarts kritizēja Bodēna darbu „Demonomania” un uzrakstīja, ka „Absurdais fanātisms, smieklīgs un nepatīkams ir jāuzraksta uz katras šīs neveiksmīgās grāmatas lapaspuse malas” 12.
Tādas veltīgas rūpes un vēsturiskās jēgas trūkums uzskatāms par divām kļūdām starp citām, kuras kropļo Bodēna vēsturisko analīzi ar tiem, kuri vēlas viņu padarīt par vēlāku gadsimtu cilvēku, bet neļauj viņam būt par personību.
Nobeigums.
Referāta galvenais uzdevums ir jautājumu loka izpēte, kas saistās ar Ž.Bodēna tiesisko izpratni.
Žana Bodēna galvenā tiesību izpratnes īpatnība un problēma bija tā, ka viņš dabiskās tiesības mēģināja pamatot racionāli un uzskatīja, ka dabiskās tiesības pilnībā var realizēt tikai monarhijas ietvaros. Likumus var iedalīt dievišķajos likumos un dabas likumos, cilvēku tiesībās, valsts tiesību aktos, publiskās tiesībās un civiltiesībās. Ž.Bodēns īsumā apraksta un nosaka juridiskos jautājumus, tostarp: līgumus, noziegumus, īpašuma, pienākumus, pilnvaras, kompetence utt.
Autors uzskata, ka referāta mērķis ir sasniegts pilnībā.
…
Referātā tiek izskatīta Renesances laikmeta domātāja - franču jurista Žana Bodēna skatījums attiecībā uz tiesību un likumu jautājumiem. Referāta mērķis ir analizēt Žana Bodēna mācību. Žans Bodēns (1530. – 1596.) – Renesanses laika franču politiskais domātājs, filozofs, jurists un sociologs. Renesances filozofija ar Žana Bodēna vārdu ir pazīstama visai maz. Iespējams varbūt viņa darbi nav tik pazīstami, kā Montēna vai arī viņam nebija skandaloza biogrāfija, kā Makivelli, bet tik un tā, var konstatēt pārsteidzošu faktu: līdz 1990. gadam piemēram, Krievijā netika publicēts neviens šī filozofa darbs. Citās valstīs Žana Bodēna filozofija ieguva lielāku nozīmi. It īpaši Žana Bodēna idejas atbalstīja Francijas filozofi. Žans Bodēns ir pirmais, kas formulējis jēdzienu “suverenitāte” mūsdienu izpratnē. Runājis arī par ekonomiku, šie viņa uzskati nav tik plaši pazīstami, kā uzskati par tiesībām. Žans Bodēns bija viens no dabisko tiesību pamatlicējiem, kura galvenā tiesību izpratnes īpatnība un problēma bija tā, kā dabiskās tiesības pamatot racionāli, viņš atteicās no mūka svinīgā solījuma, lai kļūtu par karaliskā galma prokuroru, valsts sekretāru un zinātnieku. Viņš izbaudīja uz sevis protestantu ietekmi un ne vienreiz vien tika pakļauts vajāšanai no baznīcas un valsts puses. Reliģisko karu traģiskie notikumi valstī izveidoja Bodēnu par stipras karaliskās varas aizstāvi
