-
Tiesības brīvi iegūt informāciju un to izplatīt - jautājuma juridiskās regulēšanas analīze
Referāts17 Starptautiskās organizācijas, Tiesības, Žurnālistika
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Starptautiskā prakse vārda brīvības jautājuma juridiskajā regulēšanā | 4 |
1.1. | Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēma | 4 |
1.2. | Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksē noteiktie standarti vārda brīvības aizsardzībā | 6 |
1.3. | Informācija, kas aizsargāta ar vārda brīvību | 7 |
1.4. | Vārda brīvība un prese | 7 |
1.5. | EP dalībvalstu pienākums nodrošināt informācijas pieejamību | 8 |
2. | Latvija prakse vārda brīvības jautājuma juridiskajā regulēšanā | 10 |
2.1. | Cilvēka pamattiesības Satversmē | 10 |
2.2. | Informācijas pieejamības regulējums Latvijas Republikas Satversmē | 10 |
2.3. | Informācijas pieejamības ierobežojumi Latvijas Republikas Satversmē | 11. |
2.4. | Informācijas pieejamības regulējums Informācijas atklātības likumā | 12 |
2.5. | Informācijas pieejamības regulējums likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem | 13 |
3. | Informācijas pieejamības ierobežojumi personas datu aizsardzības interesēs | 14 |
4. | Informācijas pieejamības ierobežojumi likumā Par valsts noslēpumu | 17 |
Tiesības brīvi iegūt informāciju un to izplatīt ir viens no nosacījumiem vārda brīvības iespējamībai jebkurā demokrātiskā valstī, kas aizstāv savu pilsoņu cilvēktiesības. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka vārda brīvība ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem.
Latvijas pieredze atjaunotā demokrātiskā režīmā ir diez gan neliela, tāpēc šī jautājuma juridiskā regulēšana balstās uz starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Tāpēc šī referāta pirmās divas daļas veltītas Apvienoto Nāciju Organizācijas(ANO) un Eiropas Padomes dokumentiem, kas ietekmē tiesības iegūt un izplatīt informāciju.
Pēdējā daļā ir aprakstīti šo tiesību regulējošie dokumenti Latvijas Republikā.
Es izvēlējos rakstīt referātu par tēmu „Tiesības brīvi iegūt informāciju un to izplatīt – jautājuma juridiskās regulēšanas analīze”, tāpēc, ka jebkura komunikatora, vai tas būtu žurnālists vai jebkurš cits cilvēks publiskajā sfērā, ir ieinteresēts, iegūstot un izplatot informāciju, nepārkāpt valstī noteiktās juridiskās normas. Referātā pamatā ir teorētisks apraksts.
Referātā izmantoti materiāli no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļa, Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību,2003/2004, PĒTĪJUMS, “SITUĀCIJA KOMUNIKĀCIJU JOMĀ LATVIJAS TIESU SISTĒMĀ”, Rīga, 2004.gads., dažādi normatīvie akti, kā arī grāmata Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā Intas Ziemeles redakcijā (2000. gads).
Referāta mērķis ir aprakstīt juridisko regulēšanu starptautiskā mērogā, sasaistot to ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Referāts sastāv no 4 pamatdaļām, no kurām pirmajā ir aprakstīta starptautiskā prakse jautājuma regulēšanā, kas ir ietekmējusi Latvijas cilvēktiesību (tai skaitā vārda brīvības) regulēšanu. Tā savukārt ir aprakstīta referāta otrajā daļā. Referāta nobeigumā ir īsi raksturota arī datu aizsardzība Latvijā un valsts noslēpuma statuss Latvijā, kas ir tiešā veidā saistīti ar informācijas pieejamību. …
Darbā ir aprakstīta Starptautiskā un Latvijas prakse vārda brīvības jautājuma juridiskajā regulēšanā, Informācijas pieejamības ierobežojumi personas datu aizsardzības interesēs un likumā Par valsts noslēpumu.
