-
Makroekonomiskie rādītāji
Konspekts9 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Ekonomika
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
7. SECINĀJUMI UN KOMENTĀRI
Veselības aprūpe laika posmā no 1999.gada ir piedzīvojusi dažādas fāzes.
No 1999.gada veselības aprūpes organizācija darbojās pēc „postpadomju” laika inerces. Kamēr pastāvēja uzņēmumi un ražotnes, tikmēr cilvēki bija pakļauti vispārējai dispanserizācijai, kura PSRS laikā bija kļuvusi obligāta. Tam bija savi plusi, jo cilvēki bija spiesti pārbaudīt savu veselību un saslimšanas gadījumā meklēja ārstus un tika hospitalizēti, kur slimnīcās pavadīja ilgu laiku ( skat. 2.2 un 2.3 diagrammas). Slimnīcas sniedza gan neatliekamo palīdzību, gan sociālās aprūpes pakalpojumus. 2003.gadā no Labklājības Ministrijas atdalījās un tika izveidota Veselības Ministrija. 90to gadu beigās sāka attīstīties ģimenes ārstu prakses.
2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES): „robežas kļuva brīvas”, brīva iedzīvotāju migrācija un imports. Sākās Eiropas Regulu un Direktīvu laiks,kurām mūsu veselības aprūpes iestādes, slimnīcas un poliklīnikas, nebija atbilstošas. Vajadzēja daudz ieguldījumus remontdarbiem un jaunām tehnoloģiskajām izmeklēšanas un diagnostikas iekārtām. Visiem valsts veselības aprūpes budžeta līdzekļu nepietika, tāpēc no 2004.gada sākās slimnīcu skaita samazināšana un esošo slimnīcu sakārtošana atbilstoši „Eiropas Savienības prasībām”.
2009.gadā, Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ietvaros, tika uzsākta Veselības aprūpes reforma Latvijā. 2004.gada, Slimnīcu skaita samazinājums vairāk kā uz pusi, t.i., ir likvidētas 84 slimnīcas, kas sastāda 56%, atspoguļots 2.4.diagrammā. 2010.gadā Latvijā funkcionējušas bija 67 slimnīcas. Reformas rezultāti ir: gandrīz uz ½ 45% samazinātu gultu skaitu, kurās hospitalizēto pacientu skaits sarucis gandrīz par 1/3, t.i. 29%. Hospitālī pavadītās gultas dienas ir samazinājušās gandrīz uz pusi, t.i. 49%. Taču, par 1/3 uzlabojies rādītājs par gultas apriti, tas nozīmē, ka slimnīcās esošajām gultām ir lielāks noslogojums - daudz vairāk pacientu, kas tajās pavada daudz īsāku laiku.
Izskatās, ka ir radīts ekonomiski izdevīgs modelis, taču reālā situācija 2010.gadā parādīja, ka tā ir tikai teorija.
…
Viens no makroekonomiskajiem rādītājiem ir valsts iedzīvotāji un sociālie procesi, konkrēti iedzīvotāju veselība, ko tieši ietekmē veselības aprūpes darba organizācija valstī. Veselības aprūpe ir viens no investīciju veidiem cilvēkkapitālā. Darbā iztirzāti jautājumi par veselības aprūpi Latvijā Valsts demogrāfiskie dati, kas ietver sevī dzimstības, mirstības, migrācijas, kā arī jaundzimušo paredzamo mūža ilgumu (4.1.diagramma), liecina, ka ir jāmaina veselības aprūpes sistēmas ideoloģija un jāuzlabo ārsta - iedzīvotāja sadarbības efektivitāte. Paralēli slimnīcu skaita samazinājumam reformas ietvaros, liels uzsvars tika likts uz ambulatorās aprūpes iestāžu lomas paaugstināšanu veselības aprūpes organizācijā, ko uzskatāmi parāda 2.6. un 4.1.diagrammas, kurās redzams, ka 10 gadu laikā ambulatoro ārstniecības iestāžu skaits pieaudzis par 357%, kas reāli ir 4756 iestādes (2.6.diagramma). Tika veikta valsts budžeta naudas līdzekļu pārdale par labu ambulatorajai aprūpei, sākās dienas stacionāru izveide.
Pielikuma nav.
