-
Īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā atsavināšanas darījuma rezultātā kā atvasinātais īpašuma rašanās veids
2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 2 | |
Ievads | 5 | |
1. | ĪPAŠUMA TIESĪBAS SATURS UN BŪTĪBA | 8 |
2. | ATSAVINĀŠANAS LĪGUMA KĀ CIVILTIESIKSA DARĪJUMA RAKSTUROJUMS | 16 |
2.1. | Asavināšanas līguma raksturojums | 16 |
2.2. | Atsavināšanas līgums kā pamats īpašuma tiesību pārejai | 20 |
3. | ATSAVINĀŠANAS LĪGUMA VEIDI | 25 |
3.1. | Pirkuma līgums kā viens no atsavināšanas darījuma veidiem | 25 |
3.2. | Dāvinājuma līgums kā viens no atsavināšanas darījuma veidiem | 28 |
3.3. | Maiņas līgums kā viens no atsavināšanas darījuma veidiem | 31 |
4. | GRIBAS SASKAŅOTĪBAS NOZĪME NODROŠINOT ĪPAŠUM ATIESĪBU PĀREJU | 34 |
4.1. | Nekustamā īpašuma atsavināšana gribas nozīme | 35 |
4.2. | Nekustamā īpašuma ieguvēja gribas nozīme | 39 |
5. | ATSAVINĀŠANAS DARĪJUMA REZULTĀTĀ IEGŪTO ĪPAŠUMA TIESĪBU NODROŠINĀŠANAS TIESISKĀS SEKAS | 42 |
6. | ĪPAŠUMA TIESĪBU NOSTIPRINĀŠANAS ZEMESGRĀMATĀ NOZĪME | 46 |
NOBEIGUMS | 54 | |
Literatūras un avotu saraksts | 58 |
NOBEIGUMS
Secinājumi:
1. Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā ir obligāta, jo tikai tad nekustamais īpašums var atrasties civiltiesiskajā apritē, tostarp var tikt atsavināts. Civillikuma 993. pants nosaka, ka zemesgrāmatās jāieraksta ne vien katrs nekustama īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa. Likumdevējs nav paredzējis sankcijas tiem, kas to nav savlaicīgi izdarījuši, bet katram īpašniekam ļauj patstāvīgi izlemt šī jautājuma sakārtošanas prioritāti atbilstoši konkrētajiem apstākļiem. Nav mazsvarīgs arī fakts, ka zemesgrāmatas aizsargā īpašnieka tiesības attiecībā uz trešajām personām
2. Slēdzot atsavināšanas līgumu kā civiltiesisku darījumu, ko regulē saistību tiesību normas, veidojas pamats īpašuma tiesību iegūšanai uz nekustamu lietu, ko regulē lietu tiesības.
3. Nekustamas lietas ir zemes gabali, kā arī būves un dzīvokļa īpašumi, kas saskaņā ar likumu ir ierakstāmi zemesgrāmatā kā patstāvīgi nekustami īpašumi. Visas pārējās ķermeniskās lietas, kas nav uzskatāmas par nekustamām lietām vai to daļām, ir kustamas lietas.
4. Rīcības tiesības ir visbūtiskākais īpašuma tiesību satura elements. Izmantojot rīcības tiesības nekustamā īpašuma īpašnieks ar tiesiska darījuma palīdzību var izbeigt savas īpašuma tiesības, nodot citām personām valdījuma vai lietojuma tiesības, mainīt nekustamā īpašuma sastāvu, lietošanas mērķi.
5. Lietu tiesību, tai skaitā īpašuma tiesību pastāvēšanai un saturam, jābūt darītam zināmam trešajām personām caur ierakstiem zemesgrāmatā, ar kuriem tiek nostiprinātas īpašuma tiesības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
6. Būtisks un līdz galam neatrisināts paliek jautājums par to vai nekustamā īpašuma faktiska nodošana ir tā prasība, kas nepieciešama īpašumtiesību pārejai, vai par nekustama īpašuma nodošanu uzskatāms fakta, ka starp atsavinātāju un ieguvēju ir parakstīts nostiprinājuma lūgums par ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu.
…
Šajā darbā pētītie jautājumi ir aktuāli, gan tad, kad valsī ir dinamisks nekustamā īpašuma tirgus, ko veicina kreditēšana, plaša būvniecība un stabila valsts ekonomika, gan tad, kad šie procesi ir lēni vai pat apstājušies, jo īpašums un īpašuma tiesības ir ikvienas personas labklājības kritērijs. Tāpēc piekrītot uzskatam, ka „skaidrība par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu ir ļoti noderīga sabiedrībai, jo gan ekonomika, gan vide valstī uzlabojas, ja situācija īpašuma tiesību iegūšanas jomā attiecībā uz nekustamu īpašumu ir stabila. Laba nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēma ir svarīgs instruments, lai to sasniegtu” , autore savā pētījumā uzsver īpašuma tiesību kā lietu tiesību rašanos uz atsavināšanas līgumu kā saistību tiesību izpildes pamata, saistot šo jautājumu ar īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tādejādi izvēlētā bakalaura darba tēma ir „Īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā atsavināšanas darījuma rezultātā kā atvasinātais īpašuma rašanās veids”.
Pielikumu nav.
