-
Hipotekāro kredītu krīze Latvijā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Eseja | 5 | |
Nobeigums | 9 | |
Izmantotā literatūra | 10 |
Nobeigums
Pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk izjūt pasaules ekonomikas negatīvās tendences – bezdarba pieaugumu, algu samazinājumu, kā arī kopējo krīzi, kas savas izmaiņas ienesusi praktiski katrā saimniecībā. Tieši tāpat, kā lielākajai daļai pasaules valstu iedzīvotājiem, arī mums nākas samazināt izdevumus.
Šobrīd sabiedrībā notiek plašas diskusijas par krīzi Latvijas ekonomikā, tai skaitā arī nekustamā īpašuma tirgū, kas skar arī hipotekāro kredītu jomu.
Kopējā aina hipotekārajā tirgū ir visai smaga – bankās jau tiek runāts par gadījumiem, kad kredītņēmējs, nespējot segt savas saistības, vienkārši noliek mājas atslēgas.
Gandrīz pusei hipotekārā kredīta ņēmējiem Latvijā, tā atmaksa sagādā lielas grūtības, savukārt 10% jau pašlaik vairs netiek galā ar ikmēneša maksājumiem, liecina "DnB NORD Latvijas barometra" pētījums.
Atbilde, kā iziet no šīs situācijas, manuprāt jameklē ekonomikas likumos un pasaules valstu pieredzē, jo krīzi lielākā vai mazākā mērā ir pārdzīvojušas visas pasaules valstis, un tas nav nekas jauns un nepazīstams.
Runājot tieši par hipotekāro kedītu krīzi, manuprāt vienlīdz vainīgi ir gan kredīta ņēmēji, gan bankas, gan arī valdība, kura nemācēja savaldīt strauji augošo kredītu tirgu. Gan personām, kuras ņēma kredītu, gan bankām, kuras aizdeva, rūpīgāk bija jāizvērtē savas iespējas un nākotnes perspektīvas. Pārāk ātri mēs gribējām labāku dzīvi, bet sasteigtos un nepārdomātos lēmumos un darbos ar laiku atklājas daudz trūkumu un nepilnību. Jāmācās mums visiem domāt ilgtermiņā, jo šodienai vienmēr seko rītdiena.
…
Kopējā aina hipotekārajā tirgū ir visai smaga – bankās jau tiek runāts par gadījumiem, kad kredītņēmējs, nespējot segt savas saistības, vienkārši noliek mājas atslēgas. Papildus ļoti smaga situācija izveidojusies arī tādēļ, ka paralēli novērojams visai straujš cenu kritums nekustamo īpašumu tirgū – daudzie starpnieki nespēj realizēt īpašumus pat par pašizmaksu, ļoti daudzi jaunie projekti kļuvuši nerentabli, kā arī jaunuzcelto māju pašreizējā vērtība bieži ir 20-30% zemāka, nekā hipotekārais aizdevums, kas ir ārkārtīgi liels risks bankai, par cik cilvēks, izjūtot krīzi pat nav spējīgs īpašumu pārdot. Pēdējā laikā tiek runāts arī par smago finansiālo situāciju bankās, kad tiek reģistrēti aizvien jauni un jauni parādnieki. Visi šie fakti rada vēlmi sīkāk izpētīt pašreizējo hipotekārā tirgus situāciju Latvijā, par cik šī sfēra skar ļoti lielu daļu Latvijas ģimeņu.
