Kā organismā, tā arī dabā nemitīgi notiek dažādas ķīmiskās reakcijas un ķīmisko elementu rotācija, kā noprotam, bez ķīmijas dzīve nebūtu iedomājama, ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne pašai dabai. Taču, kā visiem zināms, ķīmijai ir arī savi sliktie aspekti.
Mēs protam ar ķīmijas palīdzību veidot dažādus medikamentus, būvmateriālus, apģērbu, taču, ar tās pašas ķīmijas palīdzību dienu dienā veidojam dabas piesārņojumu, kas noved pie daudzām un dažādām ikdienas sekām, kā veselības problēmām, tā arī dabas piesārņojuma problēmām. Ķīmiskie elementi ir nepārtrauktā rotācijā, piesārņojot dabiskos ūdeņus, ar jonu palīdzību no virszemes ūdeņiem rodas ķīmiskie lieti jeb skābie lieti, kas palīdz sairt dažādiem, cilvēku veidotiem izstrādājumiem, kā piemēram mašīnu detaļām, to sauc par koroziju jeb metālu sakausējuma sairšanu, ko izraisa vielas no apkārtējās vides (parasti tiek bojāti čuguna un tērauda priekšmeti). Visbiežāk tiek novērota metāla korozija jeb rūsēšana, kas ir patvaļīgi notiekošs process mainot tā sastāvu un īpašības, rūsa aktīvāka paliek tieši skābo lietu ietekmē un ceļu kaisīšanas ar sāls dēļ. …
Visas vielas iedalās divās grupās: vienkāršas vielas un saliktas vielas. Vienkāršas vielas ir vielas, kas sastāv no vien atoma veida jeb no viena ķīmiskā elementa. (piem. skābeklis – O2, ozons – O3, ūdeņradis – H2) Vienkāršas vielas iedala metālos un nemetālos. Metāli ir vienkāršas vielas, kurām piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Tiem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa no valences elektroniem (ārējā enerģijas līmeņa elektroniem) ir kopīgi visiem atomiem un var brīvi pārvietoties. Ķīmisko saiti, kurai raksturīga atomu sasaiste ar šādu brīvo elektronu palīdzību, sauc par metālisko saiti. Metāliskas īpašības piemīt lielākajai daļai pazīstamo ķīmisko elementu. No litija līdz francijam ir sārmu metāli, no kalcija līdz rādijam ir sārmzemju metāli.
