-
Latvijas dizaina situācijas izvērtējums 2020.gadā
Iekļaujošu dizainu mūsdienās nevar uzskatīt par papildu prasību vai īpašu vajadzību. Iekļaujošs dizains ir jāpieņem kā pašsaprotama nepieciešamība, lai ikviens cilvēks spētu brīvi, patstāvīgi un bez šķēršļiem piedalīties visos sev interesējošos sabiedriskajos procesos. Latvija var ņemt piemēru no citām valstīm, kā piemēram ziemeļvalstīm, kurām ir spēcīga uz iekļaujošu sabiedrību virzīta domāšana, to ideju perspektīvas ir vērstas uz ieguldījumu nākotnē un spēj sniegt plašāku ieskatu par to, ka universāls, iekļaujošs dizains ir norma, nevis izņēmums. Taču visa pamatā ir jābūt cilvēka un sabiedrības gribai mainīt esošo kārtību, pielāgot vidi, kurā mēs dzīvojam, ērtu, pieejamu un pieņemamu ikvienam. Tas savukārt prasa no sabiedrības augstāku empātijas līmeni un spēju skatīties ārpus pierastā/normālā priekšstata. Iekļaujoša dizaina koncepta attīstība un reāla ieviešana dzīvē ir plašs pasākumu kopums, kas prasa starpnozaru ministriju sadarbību, lai maksimāli tuvinātu sabiedrību pieejamai, pielāgotai un sakārtotai videi, kur ikviens sabiedrības loceklis spēj sevi realizēt. Es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā dizaina nozare piedzīvos plaukstošu periodu un spēs attīstīties. Ticu, ka sabiedrības normas un izpratne tiks mainīta, ka dizaina joma būs vairāk aktualizēta un veiktas pārmaiņas, kas ietekmēs izaugsmi pozitīvi. Lai mūsu sabiedrība varētu dzīvot draudzīgā, ilgtspējīgā un ikvienam pieejamā vidē.
…
Dizains ar dažādajām izpausmes formām un darbības virzieniem ieņem nozīmīgu vietu radošās industrijas attīstības kopainā. Tam ir vairākas definīcijas, taču katrā definīcijā minēta dizaina galvenā vērtība, kas ir, sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanas instruments. Dizains var būt kā metode, kas definē patiesu vajadzību un rezultātā cilvēkam rada apmierinātību un laimes sajūtu. Dizaina klātbūtne ir saistīta ar inovāciju un konkurētspējas veicināšanu, tas var pozitīvi ietekmēt ekonomiku, sabiedrības labklājību un vides ilgtspēju.
