| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Civiltiesību jēdziens un priekšmets | 4 |
| 1.1. | Mantiskās un nemantiskās attiecības | 4 |
| 1.2. | Vispārējās un speciālās civiltiesības | 4 |
| 2. | Civiltiesību avoti | 7 |
| 2.1. | Civiltiesību avotu veidi | 7 |
| 2.2. | Civiltiesību avoti - aspekts no grāmatvedības puses | 8 |
| 3. | Civiltiesību subjektu jēdziens un veidi | 10 |
| 3.1. | Fiziskās personas | 10 |
| 3.2. | Juridiskās personas | 11 |
| 3.3. | Tiesībspējīgās personālsabiedrības | 11 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 14 |
SECINĀJUMI
1. Civiltiesības regulē līdztiesīgu dalībnieku jeb subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības.
2. Civiltiesības regulē subjektu mantiskās un nemantiskās attiecības.
3. Civiltiesības paredz to, ka subjekts var brīvi izlemt, izmantot vai neizmantot savas tiesības.
4. Vispārējās civiltiesības attiecas uz tiesību kopējo daļu, bet speciālās civiltiesības attiecas uz specifiskām lietām.
5. Galvenie civiltiesību avoti ir Latvijas Republikas likumi un normatīvie tiesību akti.
6. Grāmatvedība ir saistīta arī ar civiltiesībām, jo tās noteiktā mērā regulē juridisko personu darbību.
7. Civiltiesību subjekts var būt fiziska persona, juridiska persona un personālsabiedrība.
8. Fiziskām personām rīcībspēja var būt pilna, daļēja vai ierobežota.
9. Juridiskas personas par savām saistībām atbild tikai ar savu mantu.
10. Iegūt tiesības un uzņemties pienākumus juridiskās personas spēj tikai tad, ja viņu vārdā darbojas fiziskās personas.
11. Personālsabiedrībām nav juridiskas personas statusa, jo par sabiedrības saistībām atbildība ir jāuzņemas personālsabiedrību biedriem.
12. Jebkurš likums, tai skaitā Civillikums, kas ir civiltiesību pamatā, ir pieņemts, lai aizstāvētu sabiedrības intereses.
…
Civiltiesības jeb privāttiesības ir tiesību daļa, kas regulē līdztiesīgu dalībnieku jeb subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības. Šādu skaidrojumu sniedz subordinācijas teorija, kas ir viena no teorijām civiltiesību nošķiršanai no otra tiesību atzara – publiskajām tiesībām. Civiltiesības regulē gan mantiskās, gan nemantiskās tiesiskās attiecības, ko nodibinājuši tiesību subjekti. Civiltiesību lielākā daļa ir mantiska rakstura. Civiltiesībās, zem civiltiesību avotiem saprot formas, kas satur tiesiskas normas. Tās formas, kurās izsaka, parādās tiesiskās normas – t.i., tās vietas, kur šīs normas meklējamas un atrodamas. Tā civiltiesību zinātnē par tiesību avotiem atzīst: 1) likumus, 2) ieraduma tiesības, 3) tiesu praksi un bieži arī 4) tiesību zinātni. Civiltiesību subjektiem piemīt subjektīvās tiesības, un tiem ir saistoši subjektīvie pienākumi. Objektīvās tiesības ir tās, kas subjektiem piešķir subjektīvās tiesības un uzliek subjektīvos pienākumus. Civillikums nesniedz tiesību subjekta definīciju, bet norāda, ka tiesībspējīgas tiesiskos darījumos ir gan fiziskas, gan juridiskas personas.
