-
Vides aizsardzība
Turklāt lielajiem uzņēmumiem tās sīkās naudas summas ir spļāviens jūrā. Par to būtu jāliek cietumā, jo dabas nogalināšana ir tas pats, kas cilvēka slepkavība, tikai plašākā mērogā.
Taču, lai manis teiktais neizklausītos pēc dusmu lēkmes, es uz šo tēmu paskatīšos pilnībā no citas puses. Esmu no cilvēkiem, kuri uz lietām raugās no vairākām pusēm. Tāpēc šeit vēlētos pieminēt Džordžu Kārlinu ar viņa runu „Saving the planet”. Tajā viņš stāsta par to, ka planēta ir četrus miljardus gadu veca un mēs esot šeit tikai pārsimts tūkstošu gadu, un smagajā industrijā esot tikai 200 gadu iedomājamies, ka spējam iznīcināt pasauli. Mūsu planēta ir pašattīrošs organisms un tāpēc viss, ko mēs varam iznīcināt ir nevis daba, bet mūs pašus. Džordžs Kārlins uzsver, tāpat kā es uzsver, ka viss ir daba, tāpēc gan radioaktīvie atkritumi, gan plastika, gan mutācijas rezultātā izveidoti organismi un lietas ir dabas sastāvdaļa. Un ja tā labi padomā, tam nevar nepiekrist.
Uz šādas nots es arī vēlētos beigt eseju. Dabas māte ir visu varena un lai arī cik ļoti cilvēks gribētu to mainīt, tas nav iespējams. Un varbūt cilvēce ir lemta nāvei. Bet labāk tā nekā pazudināt šo skaisto planētu.
…
''Mēs dzīvojam laikmetā, kad piesārņots šķiet itin viss. Zeme, ūdens, gaiss..Pat cilvēki ir piesārņoti. Bet vai kādu var saukt pie atbildības? Jā. Šo pašu gaužām piesārņoto cilvēci, kas dabu izsūc kā vampīrs sava medījuma asinis. Bet runa nav par kriminālo atbildību. Nav jēga nosodīt kādu, kurš sev grib kā labāk. Viņa acis aizmiglo īpašumi un nauda. Ir jāpaiet laikam, lai atvērtu acis un ieraudzītu skaisto pasauli pārvēršamies līķī. Un tieši tad, kad pavērsies acis, cilvēks ieraudzīs to, ko viņš ir iznīcinājis.''
