-
Holesterīna nozīme cilvēka veselībā
Referāts5 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Bioloģija, Ķīmija
Pie veselīga uztura var piedēvēt arī šķiedrvielas, kuras ir sastopamas auzu pārslās, plūmēs, ābolos un pākšaugos. Šķiedrvielas neļauj ķermenim absorbēt holesterīnu, tādā veidā kaitīgās vielas nespēj uzkrāties uz asinsvadu sieniņām. Lai no šķiedrvielām gūtu efektu, dienā ir jāapēd vismaz 10-15 grami, kas, savukārt, palīdz ķermenim ilgāk saglabāt sāta sajūtu, tādā veidā arī netiek uzņemti daudz neveselīgi produkti. Vismaz 3 reizes nedēļā ir nepieciešams uzturā iekļaut zivis, piemēram, lasi, sardīnes, tunci un skumbrijas, tajās atrodas Omega-3 taukskābes, kas uzlabo gan sirds veselību, gan mazina kaitīgo holesterīnu. Gatavojot ēst, ieteicams izvēlēties olīveļļu sviesta vietā. Tā samazinās holesterīna līmeni līdz pat 15%. Piemēram, palmu eļļu organisms nespēj pilnvērtīgi šķīdināt, kā rezultātā, tā nogulsnējas uz asinsvadiem. Starp ēdienreizēm var ēst riekstus, tajos ir sterīni- vielas, kas daļēji bloķē holesterīna uzsūkšanos un neļauj tām nogulsnēties asinsvados. Tomēr, jāņem vērā fakts, ka tie satur daudz kaloriju, tāpēc tos nepieciešams uzņemt nelielā daudzumā. Uzturā gatavojot ēdienu ieteicams izmantot ķiplokus, ingveru, melnos piparus, koriandru un kanēli, tie ne tikai uzlabos ēdiena garšu, bet arī samazinās holesterīnu.(7)
Un visbeidzot, ļoti svarīgi ir atmest smēķēšanu, jo ķīmiskās vielas un toksīni, kas atrodas tabakā savaino asinsvadus un artēriju sieniņas. Tabaka izsauc zema blīvuma holesterīna oksidēšanos, sagraujot brīvos radikāļus, kas lielā daudzumā atrodas cigaretes dūmos. Cigaretes satur vielas, kas ne tikai paaugstina slikto holesterīnu, bet arī samazina labo. Secināts, ka atmetot smēķēšanu, labā holesterīna līmeni iespējams pacelt par 5% gadā. Vajag atteikties no šī kaitīgā ieraduma, tādā veidā nevarēs apdraudēt arī apkārt esošos cilvēkus, jo arī pasīvā smēķēšana negatīvi ietekmē veselību, tajā skaitā arī holesterīna līmeni. (7; 2. 8.lpp)
…
Referāts par holesterīnu un tā nozīmi bioķīmijā. 19.gadsimtā, Berlīnē, radās pirmā hipotēze par holesterīnu, kuru atklāja patologs Rūdolfs fon Virhovs. Strādājot laboratorijā ar jauno mikroskopu, viņš pētīja līķu artērijas, kurās ievēroja pabiezinātus “plankumus”, un vēlējās par tiem uzzināt vairāk. Šis bija tas brīdis, kad Virhovs atklāja ko tādu, kam atbalss bija nākamajos 150 gados. Rūdolfs atklāja, ka tie pabiezinājumi, galvenokārt, sastāv no holesterīna. Tajā brīdī vienīgais avots šķita asinis. Tā kā tajā laikā interese bija tikai par infekcijas slimībām, tad nopietnie pētījumi sākās pēc 50 gadiem, kad krievu zinātnieks Dr. Nikolajs Aņičkovs piebaroja trušus ar holesterīna bagātu pārtiku, un to artērijas kļuva biezas. Viņš atklāja, ka holesterīns uzturā ir kaitīgs un izraisa sirds slimības.
