2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Baltijas valstis, to raksturojums | 4 |
| 2. | Sociālās politikas jēdziena definējums | 6 |
| 3. | Sociālās politikas salīdzinošā analīze | 8 |
| Secinājumi | 17 | |
| Izmantotā literatūra un citi informācijas avoti | 18 |
Secinājumi
1. Sociālās politikas mērķis ir iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana, nodarbinātības veicināšana, sociālās aizsardzības nodrošināšana, sociālais dialogs un diskriminācijas novēršana.
2. 2016. gada 1. ceturksnī visaugstākais nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs bija Igaunijā (64,1 %), viszemākais Latvijā 61,0 %. Lietuvā - 61,3 %.
3. Vislielākā minimālā alga 2016. gadā ir Igaunijā – 430 EUR, bet vismazākā Lietuvā – 350 EUR. Latvijā – 370 EUR.
4. Lielākā vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas 2015. gada beigās ir bijusi Igaunijā – 1105,00 EUR. Mazākā vidējā alga Lietuvā – 757,00 EUR.
5. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām Latvijā ir vislielākais - 175,00 EUR mēnesī. Lietuvā IIN atvieglojuma apmērs ir 120,00 EUR mēnesī, Igaunijā 154,00 EUR (sākot ar otro bērnu).
6. Pastāvošās darbaspēka nodokļu atšķirības starp Baltijas valstīm nozīmē to, ka Latvijā ir labvēlīgāka nozarēm ar zemu atalgojumu, līdz ar to tiek kavēta pāreja uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku, kurā būtu augstāks atalgojums.
7. Minimālās darba algas pelnītājs Latvijā ar un bez apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas saņem mazāk nekā attiecīgas algas saņēmējs Lietuvā un Igaunijā.
8. Vislielākā vidējā vecuma pensija ir Igaunijā – 371,00 EUR. Līdz ar to arī vecuma pensiju apmērs Igaunijā ir lielāks. Vismazākā vidējā pensija ir Lietuvā – 247,00 EUR. Latvijā – 277,00 EUR.
9. Igaunijā ģimenes valsts pabalsta apmērs ir vislielākais. Par pirmo un otro bērnu ģimenē tiek piešķirts pabalsts 50,00 EUR apmērā, par nākamajiem bērniem 100,00 EUR apmērā.
10. Vislielākais valsts sniegtais atbalsts ģimenēm ar bērniem Baltijas valstīs 2016. gadā ir Igaunijā, bet vismazākais Lietuvā.
…
Eiropas Savienības sociālās politikas mērķis ir iedzīvotāju dzīves un darba apstākļu uzlabošana, nodarbinātības veicināšana, pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšana, sociālais dialogs un diskriminācijas novēršana. Lielākā daļa pasākumu šajās jomās ir dalībvalstu kompetencē, tātad arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Eiropas Savienība nenosaka dalībvalstu sociālo politiku, bet gan galvenās vadlīnijas un minimālos standartus. Tiešs sociālais atbalsts, piemēram, dažādu pabalstu vai pensiju veidā, joprojām ir katras dalībvalsts ziņā (http://www.es.gov.lv/ricibas-jomas/sociala-politika-veseliba/visparigs-apraksts-sociala-politika). Katra dalībvalsts pati, analizējot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labklājības rādītājus, nosaka pensiju aprēķināšanas metodes, pabalstu apmērus un veidus, kā arī iedzīvotājiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Problēma: Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir atšķirīgs viedoklis par sociālās politikas veidošanu valstī – atšķirīgi pabalstu apmēri un veidi, pensijas, minimālā alga, atvieglojumi par apgādībā esošām personām, nodokļu likmju atšķirības u.c. Šī nevienlīdzība rada diskriminējošu attieksmi pret cilvēkiem, kuri dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mērķis: veikt sociālās politikas salīdzinošo analīzi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, konkrētāk starp Baltijas valstīm. Uzdevumi: 1. Raksturot Baltijas valstis pēc platības, iedzīvotāju skaita, etniskā sastāva. 2. Izmantojot dažādus informācijas avotus, veikt sociālās politikas un ar to saistītu jēdzienu skaidrošanu. 3. Veikt Baltijas valstu sociālās politikas salīdzinošo analīzi.
