-
Nikolo Makjavelli
Nikolo Makjavelli par sabiedrību
Vadījās pēc reālas eksistējošas valsts.
Makjavelli izstrādā koncepciju, kur absolūtā valdnieka griba ir likums pavalstniekiem.
Itālijas politiskā sabrukuma iespaidā Makjavelli proklamēja politikas anatomiju.
Izvirzīja prasību pēc zinātniskas attieksmes pret politiku.
Makjavelli bija pirmais, kas analizēja varas dinamisko būtību.
Makjavelli ir teicis:”Es mīlu savu tēvzemi vairāk nekā savu dvēseli”.
Nikolo Makjavelli par poltiku
Florences nedrošais politiskais stāvoklis un pastāvīgie ienaidnieka draudi novirza Makjavelli interesi uz kara lietām.
Vienkārša likuma zināšana valdniekam vēl nenodrošina panākumiem vainagotu politiku.
Makjavelli aizstāv tādu politisko ētiku, kur viņa vārdiem “jebkurš līdzeklis, kas nostiprina un paplašina varu ir atzīstams par labu”.
Attiecībā uz politiku izveido savu ētikas atskaites sistēmu, kuras centrā ir vara.
Darbā “Valdnieks” ir izklāstīts viss, kas ir svarīgs politiskās varas izprašanai. Viņš cenšas pierādīt to, kādam jābūt labam valdniekam, un kas tam jādara.
Makjavelli iestājas pret tirāniju, tomēr uzskata, ka valsti var glābt tikai diktators, kurš izmanto visus situācijai atbilstošos līdzekļus. Valdnieks drīkst rīkoties nodevīgi, likt lietā viltu un vardarbību, būtībā izmantot principu “mērķis attaisno līdzekļus”. …
Dzimis 1469.gada 3. maijā Florencē, Itālijā; miris 1527. gada 27. jūnijā Florencē Bija savdabīgs Renesanses filozofs, kurš dzīvojis laikā, kad Itālijas politisko situāciju raksturoja teritoriālā sadrumstalotība, tomēr vienlaikus bija novērojama nacionālās pašapziņas atmoda. Makjavelli nodarbināja jautājums par Itālijas vājuma un pagrimuma cēloņiem. Renesanses filozofiem raksturīgā orientācija uz dabu un cilvēcisko pasauli liek viņam arī valstī un tās uzbūvē meklēt augstākās gudrības iemiesojumu.
