Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums | 4 |
1.1. | I nodaļa. Vispārīgie noteikumi | 4 |
1.2. | II nodaļa. Uzraudzība un kontrole | 6 |
1.3. | III nodaļa. Darbību veicēja pienākumi | 10 |
1.4. | IV nodaļa. Ierobežojumi attiecībā uz darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem | 15 |
1.5. | V nodaļa. Atbildība par pārkāpumiem, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem | 16 |
2. | Noteikumi par fosfātus saturošu veļas mazgāšanas līdzekļu tirdzniecības ierobežojumiem | 17 |
3. | Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi | 18 |
4. | Ķīmisko vielu apraksti | 22 |
5. | Sintētiskās ķīmiskās vielas | 35 |
Literatūra (interneta resursi) | 38 |
Tā ir endokrīnās sistēmas bojātājviela, ko izmanto polikarbonāta plastmasas (cietā plastmasa, ko apzīmē ar PC) ražošanā. No šīs plastmasas gatavo, piemēram, zīdaiņu pudelītes. Bisfenolu A lieto arī epoksīdsveķu, plastmasas virtuves piederumu, metāla konserva bundžu iekšpuses izolācijai un kosmētikā, kā konservantu.
Izcelsme
Bisfenols A (BPA) pirmo reizi tika sintezēts 1930. gadā sintētiskā estrogēna pētījumu laikā, taču to kā farmaceitisko vielu aizstāja di-etil-stilbetrols (DES), kas izrādījās daudz spēcīgāks estrogēns. Interese par bisfenolu A atjaunojās, kad ķīmiķi atklāja iespēju to polimizēt un veidot polikarbonēto plastiku. Polikarbonāts ir viegla, plaši izmantojama plastmasa, ko raksturo optiskā caurspīdība un izturība pret augstu temperatūru un elektrību. BPA tiek arī lietots epoksīdsveķu ražošanā, ko izmanto dažādu pārtikas produktu iepakojumiem (piem., skārda bundžu ražošanai). Šobrīd PBA visā pasaulē tiek ražots milzīgos apjomos (piemēram, 2002. gadā tika saražots apmēram 2,8 miljoni tonnu šīs vielas).
Diemžēl ražojot iepakojumu pārtikai vai dzērieniem (arī pudelītes mazuļiem), gadās, ka paliek daži neapstrādāti bisfenola A elementi (savienojumi) vai arī saikne, kas bisfenolu savieno ar plastiku, var izrādīties nestabila un tāpēc var pārtrūkt. Tas nozīmē, ka pat mazs bisfenola daudzums var saindēt pārtiku vai dzērienus un iedarboties uz cilvēka organismu. Tā kā BPA pēc savas būtības ir kseno (xeno) estrogēns (ķimikālija, kas spēj atdarināt cilvēka hormona – estrogēna – darbību), tas var nopietni iedarboties uz organismu. Šīs ķimikālijas ir arī saistītas ar vairākiem kaitīgiem hormoniem, kas postoši var iedarboties uz dzīvniekiem. …
Ķīmisko vielu un maisījumu droša izmantošana un aprites kontrole Latvijā ir saistīta ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām atbilstošu normatīvo aktu izstrādāšanu un regulu piemērošanu. 1998.gada 1.aprīlī Saeimā tika pieņemts Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums, kas nosaka vispārējās prasības, kādas jāievēro, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kā arī biocīdiem (aktīvās vielas vai maisījumi, kas paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu, kavētu iedarbību vai citādi ar ķīmiskiem vai bioloģiskiem līdzekļiem iznīcinātu jebkuru kaitīgu organismu).
