-
Manas saskarsmes prasmes
Ārējais izskats protams, ir jāņem vērā. Es baidos pievērst sev uzmanību, tāpēc es ģērbjos tā, lai īpaši neizceltos to cilvēku vidū, starp kuriem es uzturos ikdienā. Tas, protams, nenozīmē, ka es būšu pelēcīgs un neizskatīgs apģērba ziņā. Ja cilvēki manā vidē ģērbjas koši un uzkrītoši, tad man pats briesmīgākais ir nebūt tādam pašam. Man galvenais ir nepievērst sev uzmanību, neizcelties un neatšķirties. Ja cilvēki sanāk kopā kādā pasākumā, kur daļa ir savstarpēji pazīstami, bet daļa - mazāk pazīstami, tad es nostāšos kaut kur maliņā, pie sienas, ar abām rokām atbalstīšos un vērošu, kas notiek.
Es esmu viegli aizvainojams. Cita temperamenta pārstāvim tas bieži vien būs pilnīgi negaidīti, it īpaši, ja viņam patīk nedaudz pajokot par cilvēkiem. Tas ir bijis tikai joks, bet es palieku vēl klusāks, nekā es biju, jo es šādus jokus nesaprotu. Šādās situācijās vajadzētu būt uzmanīgākiem pret manu, kā melanholiķi, jo es parasti savu aizvainojumu neizrādu, neko nesaku, bet būs pagājis mēnesis un izrādīsies, ka es atceros gadījumu, kad tiku aizvainots.
Tas īsumā būtu par mani, kā melanholiķi ar nelielām holēriķa iezīmēm. Ar savu temperamenta tipu esmu apmierināts un protu ar to sadzīvot.
…
Saskarsme, arī komunikācija, sazināšanās, saziņa un savstarpēji sakari, ir informācijas (domu, jūtu u.c.) apmaiņa starp diviem vai vairākiem cilvēkiem gan runas, gan žestu veidā. Tā ir ļaužu vai sociālu grupu savstarpēja mijiedarbība. Cilvēku savstarpējam attiecībām ir ļoti nozīmīga loma mūsu dzīvē. Mēs esam saistīti ar citiem cilvēkiem un atkarīgi no viņiem tāpat kā viņi ir atkarīgi no mums. Savstarpējās attiecībās mēs veidojamies par cilvēkiem, jo caur tām tiek apmierinātas mūsu pamatvajadzības. Saskarsmē gandrīz nekas nav mazsvarīgs gan vārdi, gan darbība, garastāvoklis, izturēšanās veids, pat mīmika vai klusēšana sniedz informāciju par mums, tomēr mēs nevaram paredzēt kā šo informāciju uztvers citi.
