-
Vispārējā valsts zinātne
• Jebkuru valsti raksturo:
o Teritorija;
o Iedzīvotāji’
o Valsts vara;
o Neatkarība no citām valstīm;
o Suverenitāte;
o Valsts simboli.
• Teritorija ir valsts robeža. Valsts teritoriju iezīmē sauszemes teritoriju, ūdens teritoriju un gaisa teritoriju. Valsts ir teritoriāla organizācija, jo tā sargā savas robežas, lai neļautu ienaidniekiem sagrābt savu teritoriju. Teritorija ir viens no neatkarīgas valts elementiem, tikai teritorijas robežās vara spēj darboties un tās galvenais un neapstrīdamais uzdevums ir teritorijas neaizskaramība.
• Iedzīvotāji ir tā tauta, kas dzīvo kādā noteiktā teritorijā un ar savām darbībām veido valsti. Tauta ir viens no svarīgākajiem valsti veidojošajiem elementiem, ja nebūtu iedzīvotāju, nepastāvētu arī valsts, bet lai valstī būtu kārtība iedzīvotājiem ir jāpakļaujas valsts varai. Pēc Sokrata domām: „Pilsoņu kopības apziņa, kad visi jūtas kā savstarpēji radinieki, visi priecājas par vienu un to pašu un bēdājas par vienu un to pāsu, ir vislabākais priekšnoteikums, lai valsts būtu vienota. Nav lielāka ļaunuma par to, kas valsti sašķeļ un vienas vietā rada vairākas. ”…
• Suverenitāte ir neatkarība, tā ir augstākā vara, kurai nepieciešams gan noteikts varas apjoms, gan arī augstākās kontroles trūkums,. Tas ir abstrakts juridisks jēdziens, kas apzīmē valsts augstāko varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem. • Varas īpašība. • Jābūt gan iekšējai, gan ārējai. • Suverenitātes ideja meklējama jau antīkajā pasaulē. Tomē suverenitātes jēdziens kā tāds pilnībā netika izstrādāts. Aristotelis savos darbos runā par autarķiju, kas nozīmē „valsts pašpietiecību vai pilnīgu neatkarību saimnieciskā, ne politiskā novadā. ” • Senā Grieķija pazinusi arī pilnīgas neatkarības jēdzienu, kas formulēts starppolisu līgumos, un iekšējo patstāvību un šos abus principus kopā varētu dēvēt par agrīnu suverenitātes definīciju.
