2021. - 2025. g.
Krīze 2020 gadā(pašlaik): Krīze, visticamāk, nebūs ne nākamajā, ne aiznākamajā gadā, ne pēc pieciem gadiem," uzskata "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš tāpat kā pārējie diskusijas eksperti, uzsvēra, ka globālās nestabilitātes ietekme, protams, uz Latvijas ekonomiku būs vērojama, taču tā nebūs milzīga -tā 2019 gada decembrī rakstīja “Dienas Bizness,”vel nenojauzdami par Covid -19 esamību un izplatību Pasaulē un Latvijā. Pašlaik redzams, ka tūrisms ir apstājies pilnībā(slēdz viesnīcas, restorānus, kafejnīcas),arī transporta nozare ir apstājusies un notiek darbinieku atlaišana.
Es krīzi patiesībā gaidīju jau, jo,kā jau visiem zināms, ekonomika nevar mūžīgi augt. Pirms Covid-19 ienākšanas Latvijā bija novērojams augsts darbinieku trūkums nozarēs, kā arī mājokļu cenas bija jau sasniegušas “griestus”, arī darba algas bija augušas- iedzīvotājiem bija labi ienākumi, kas radīja augstu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, pieaudzis IKP- tas viss liecina par ekonomikas uzplaukuma fāzi, pēc kuras kaut kad būtu jāseko lejupslīdei. Pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī manā darba vietā meklējām darbiniekus un viņus bija grūti atrast, taču tagad daudzi paši esam uz laiku bez darba.
…
Tirgus ekonomika attītās cikliski- no vienas krīzes līdz nākamai. Ik pēc 9-11 gadiem atklājās, ka saražotajai produkcijai trūka noieta, palielinājās nerealizēto preču krājumi, kritās cenas, masveidā bankrotēja ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi un bankas, pieauga bezdarbs.Pec zināma depresijas perioda ekonomikā sekoja atdzīvošanās un jauna augšupeja, bet to pēc laika atkal nomainījā kārtējā krīze. Attiecīgi daži pētnieki izšķir divus ciklus – ekonomisko jeb biznesa ciklu (zemākajā punktā IKP piedzīvo recesiju, bet ne krīzi) un finanšu ciklu (zemākajā punktā IKP piedzīvo krīzi). Recesiju var definēt kā divus ceturkšņus pēc kārtas ar negatīvu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, taču, krīzi var definēt kā dziļāku un izteiktāku recesiju, kurai līdzi nāk arī finanšu sistēmas satricinājumu komponente, piemēram, strauji pazeminās akciju vērtība vai arī nozīmīgi pieaug slikto kredītu īpatsvars banku bilancēs. Ekonomikas sabremzēšanos piedzīvojam vidēji reizi astoņos gados, bet dziļu krīzi – vidēji 15-20 gados
