| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | 5 | |
| Аннотация | 6 | |
| Ievads | 7 | |
| 1. | Finanšu krīze | 8 |
| 2. | Globālā finanšu krīze | 9 |
| 2.1. | Eiropas Savienības reakcija finanšu krīzes sākumā | 10 |
| 3. | Finanšu krīzes agrie brīdinājuma signāli | 12 |
| 3.1. | Eksporta samazināšanās | 12 |
| 3.2. | Korupcija | 14 |
| 3.3. | Darba tirgus nesabalansētība | 17 |
| 3.3.1. | Bezdarbs Latvijā | 17 |
| 3.4. | Inflācijas pieaugums | 20 |
| 3.5. | Ārzemju portfeļinvestīcijas pārsniedz tiešās investīcijas | 22 |
| 3.6. | Aktīvu cenu burbuļi, dārgu, ekskluzīvu celtņu būvniecība | 25 |
| 3.7. | Negatīva maksājuma bilance | 29 |
| Priekšlikumi | 33 | |
| Atsauces | 34 |
2008.-2009. gada globālā finanšu krīze ir apjomīgākā finanšu krīze kopš lielās depresijas, kas turpinās pašlaik (2010. gada septembrī). 2008. gada septembrī bija vērojamas pirmās krīzes pazīmes, kad ASV likvidējās, apturēja darbību vai sašaurinājās vairāki finanšu sektora uzņēmumi. Jau vairākus mēnešus pirms septembra dažādos finanšu žurnālos tika izteikti brīdinājumi par sagaidāmo krīzi, analizējot vairāku vadošo ASV un Eiropas kredītiestāžu stabilitāti, sakarā ar krīzi hipotekāro kredītu nozarē.
Līdz ar ASV lielāko finanšu institūciju sabrukumu, krīze ātri pārauga no vietējiem uz globāliem apmēriem un bija vērojams vairāku Eiropas kredītiestāžu finansiālais sabrukums un kritums biržu indeksos ar lielu akciju tirgus vērtības un tirdzniecības apjomu samazinājumu. Krīze ir radījusi ievērojamas likviditātes un finanšu problēmas vairākām kredītiestādēm ASV un Eiropā un tā pāraugusi arī par ievērojamu likviditātes krīzi. Vairāku valstu politiskie vadītāji, finanšu ministri un centrālo banku vadītāji veic savstarpēji saskaņotus krīzes novēršanas pasākumus, bet krīze tomēr turpināja attīstīties un noveda pie valūtu krīzes, kad vairāki investori pārvērta savas investīcijas tādās spēcīgākās valūtās kā jēna, ASV dolārs un Šveices franks. Līdz ar to vairākas valstis vērsās pie Starptautiskā Valūtas Fonda pēc palīdzības.[2.]…
Jau vairākus gadus pasaulē ir vērojama finanšu krīze, kura sākās 1994.gadā Meksikā un turpinās vēl šodien. Finanšu krīze ir skārusi ne tikai dažas valstis, bet visu pasauli, tajā skaitā arī Latviju. Mūsu valsti tā ir skārusi visvairāk tāpēc, ka ir samazinājies iedzīvotāju dzīves līmenis,sarucis Latvijas iedzīvotāju skaits, kā arī sarucis eksports, samazinājies IKP, palielinājies bezdarbs un kritušies rūpniecības apjomi. Zinātniski pētnieciskā darba tēmas izvēles pamatā ir tās aktualitāte mūsdienās un vēlēšanās izprast un izpētīt finanšu krīzes cēloņus un to, cik lielā mērā tas ietekmē valsts attīstību un kāpēc tik īsā laikā pasliktinājās situācija valstī.
