Bērnu domāšanas attīstība ir nozīmīgs faktors pedagoģiskajā darbā pirmsskolas vecumā, jo tā ietekmē mācību procesa efektivitāti. Pedagogiem ir svarīgi izprast bērnu uztveres un domāšanas īpatnības, lai pielāgotu mācību pieejas un uzdevumus. Žana Piažē kognitīvās attīstības teorija sniedz vērtīgu ieskatu bērnu attīstības posmos, īpaši pirmsoperacionālajā stadijā (4–7 gadi), kas raksturīga pirmsskolas vecuma bērniem. Piažē uzsvēra, ka bērni mācās, aktīvi mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi, un skolotājiem jāveido vide, kas veicina šīs attīstības procesus [1].
Darba mērķis ir izpētīt bērnu domāšanas īpatnības šajā posmā, balstoties uz Piažē teorētisko pamatojumu, un analizēt tādas īpašības kā egocentrismu, simbolisko domāšanu un centrēšanu. Praktiskie uzdevumi tiks veikti ar diviem pirmsskolas vecuma bērniem: 4 gadus vecu meiteni L. un 6 gadus vecu zēnu K., lai identificētu šīs īpatnības un novērtētu to nozīmi pedagoģiskajā darbā.
…
