-
Antropogēno faktoru ietekme uz Tebras upes ūdens kvalitāti
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Literatūras apskats par līdzšinējiem pētījumiem upju ūdens kvalitātes jomā | 6 |
| 1.1 | Pasaules upju ūdens kvalitāte | 7 |
| 1.2 | Upju ūdens kvalitātes raksturojums Latvijas teritorijā | 9 |
| 1.3 | Upju ūdens kvalitāte Ventas upju baseina apgabalā | 11 |
| 1.4. | Ūdens piesārņojuma raksturojums Tebras upē | 12 |
| 1.5. | Piesārņojuma ietekme uz lašveidīgo upi | 14 |
| 2. | Datu apstrādes metodes | 15 |
| 2.1. | Tebras upes raksturojums | 15 |
| 2.2. | Paraugu ievākšanas metodika | 16 |
| 3. | Rezultāti par Tebras upes ūdens kvalitāti | 19 |
| Secinājumi | 29 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 30 |
Secinājumi
1. Antropogēno faktoru ietekme uz Tebras upes ūdens kvalitāti ar katru gadu palielinās, bet arvien vairāk tiek sekots līdzi un kontrolēta upju ūdens kvalitāte, līdz ar to nodrošinot atbilstošu ūdens kvalitāti nākotnē.
2. Fosfora un amonija slāpekļa daudzuma izmaiņas, Tebras upē 1,5 km lejpus Aizputes, ir ar tendenci pazemināties.
3. No 1991. gada līdz 1995. gadam ir vērojams fosfora un amonija slāpekļa koncentrācijas lielākais kritums Tebras upes ūdenī.
4. Salīdzinājumā ar pasaules piesārņotākajām upēm, Tebras upes ūdens ir salīdzinoši labas kvalitātes, tādēļ tas ir jāsaglabā, jo labas kvalitātes ūdens resursi būs nepieciešami.
5. Tebras upes ūdens kvalitāte, pirms Aizputes pilsētas ir laba, bet kopumā Tebras upe raksturojuma kā vāji piesārņota.
6. 2004. gadā Aizputes notekūdeņu attīrīšanas ietaises rekonstrukcija ir ietekmējusi Tebras upes ūdens kvalitātes uzlabošanos.
7. Izvirzīta darba hipotēze apstiprinājās, ka Tebras upes ūdens kvalitāti noteicošais faktors ir antropogēnā ietekme.
8. Tebras upei ir potenciāls ar gadiem uzlabot ūdens kvalitāti, lai atbilstu lašveidīgās upes kvalitātei nākotnē.
…
Darbā apskatīta ir zinātniski pētnieciskā literatūra par pasaules un Latvijas ūdens kvalitāti. Noteikta Tebras upes ūdens kvalitātes fosfora un amonija slāpekļa koncentrācijas mainība no 1985. gada līdz 2009. gadam. Izmantojot divas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra virszemes ūdens novērojuma stacijas - Tebra, 1,5 km augšpus Aizputes un Tebra, 1,5 km lejpus Aizputes. Fosfora un amonija slāpekļa koncentrācijas lielākais kritums Tebras upes ūdenī ir no 1991. gada līdz 1995.gadam. Fosfora un amonija slāpekļa koncentrācijas izmaiņas Tebras upē 1,5 km lejpus Aizputes ir ar tendenci pazemināties.
