Vienotais Eiropas akts: Tika parakstīts 1986.gada 28.februārī un orientējās uz iekšējā tirgus izveidi bez robežkontroles un iekšējām robežām. Šis akts noteica, ka no 1993. gada 1. janvāra jābūt ieviestām četrām pamatbrīvībām – brīvai preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustībai EEK. .
Māstrihtas līgums: 1992. gada 7. februārī - Līgums par Eiropas Savienību - līgums, ar kuru uz Eiropas Kopienu pamata tika nodibināta Eiropas Savienība. Līgums ir ES primārais tiesību akts (līgums starp tā dalībvalstīm, kas nodibina noteiktās sadarbības formas).
Tieslietu un iekšlietu politikas mērķi: savienības pilsonības izveidošana; Šengenas funkciju pārņemšana, likvidējot personu pārbaudes pie iekšējās robežām; vienota patvēruma sniegšanas un imigrācijas politika; sadarbība iekšlietu un tieslietu jomās, it īpaši Eiropola veidošana. Turklāt tā vērsta uz:
• cilvēktiesībām un diskriminācijas aizliegumu, atzīstot brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības un pamatbrīvību.
• cīņa pret rasismu un naidīgumu pret imigrantiem, jo lielo noziegumu skaits pēdējo gadu laikā ES ir ļoti pieaudzis.
…
KĀDP izveidošanu veicināja jaunie ārpolitiskie izaicinājumi – Vienotais Eiropas akts – jaunais pavērsiens integrācijas attīstībā sakarā ar iekšējo tirgus programmu un debatēm par Ekonomisko un monetāro savienību. Taču tik vēlu tas tika pieņemts galvenokārt valstu nacionālo interešu dēļ – vienas valsts problēmas neskāra citu valsti, kam savukārt sekotu fakts, ka jāiejaucas kādas citas valsts politiskajās problēmās. KĀDP mērķi: Galvenokārt, Eiropas Savienības valstu identitātes saglabāšana starptautiskā līmenī. Taču arī fundamentālu ārpolitisko interešu, jo sevišķi neatkarības, drošības un nedalāmības sargāšana, ieskaitot pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izveidošanu un kopēju aizsardzību, kā arī miera, demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību nosargāšana.
