Kopumā var secināt, ka situācija ir traģiska, bet ja tā reāli uz to skatās, tad nelabojama. Viss iet postā un ar to ir jārēķinas. Galvenais ir nekļūt par vienu no tiem tipiskajiem vidusmēra cilvēkiem, kuru diena sastāv no ķēdes darbs-lielveikals-televizors un neļauties šai sistēmai. Neļaut tai sevi pakļaut, jo tieši tāds ir mērķis –pakļaut, novājināt un izmantot. Savā ziņā esmu laimīga piedzimt Latvijā, kur mēs vēl varam elpot bez sejas maskām, audzēt veselīgu pārtiku savos piemājas dārziņos un varbūt pat kaut ko mainīt, darīt lietas labā arī globālā mērā. Visu var, ja vien grib. …
