-
Pretrunas izglītībā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Kas ir iekļaujošā izglītība? | 3 |
2. | Visiem ir tiesības uz izglītību (skatījums indivīda līmenī) | 3 |
3. | Vai skola un pedagogi ir gatavi bērniem ar mācīšanās traucējumiem? | 4 |
4. | Sabiedrības viedoklis par iekļaujošo izglītību | 5 |
Daudzi skolēni ar speciālām vajadzībām Latvijā pat nemeklē oficiālu atzinumu, jo zina, ka tas tāpat negarantēs papildu palīdzību. Ir jāsaprot kāpēc pastāv šīs bailes, kāpēc vecāki nemeklē palīdzību bērnam. To var mainīt tikai sniedziet informāciju sabiedrībai, atklāt cik daudz ir tādu bērnu un ko vispār nozīmē iekļaujošā izglītība. Ir vajadzīgas konsultācijas bērniem, vecākiem, kuriem nav šo mācīšanos grūtību, lai viņi būtu gatavi, ka viņu klasē mācās bērns ar speciālā vajadzībām. Problēmas rada sabiedrības attieksme, tā pretojas vienmēr, ja kaut kas tiem šķiet nesaprasts. Ir jāveicina cilvēku izpratne par šo jautājumu.
Manuprāt, galvenā prioritāte ir bērns, un sabiedrībai, pedagogiem, vecākiem ir jāsadarbojas, lai izlemtu kāda vide bērnam ir nepieciešama. Esmu pret speciālo skolu slēgšanu, jo uzskatu, ka vide tur ir vairāk pakārtota bērnam ar īpašām vajadzībām. Bērns vispārējās izglītības skolā var izjust neizpratni, apsmiešanu vienaudžu vidū, tāpēc ir vajadzīga vecāku un pedagogu sadarbība, lai kopīgi izlemtu, kāda vide bērnam būtu attīstošāka. Kas mums ir svarīgāk – vai lai integrētais bērns nosēž savu mācību laiku vispārizglītojošā skolā kopā ar citiem bērniem, vai arī savu spēju robežās gūst kvalitatīvu izglītību speciālajā skolā?
…
Izglītībā, mainoties izglītības mērķiem, mainās arī pārējo elementu saturs, attiecības un izpausmes. Tas attiecas gan uz institūcijas darbu, gan uz mācību procesu. Šai izglītībai akcents tiek likts nevis uz diagnozi – ko bērns nevar izpildīt mācību procesā, bet bērna individuālo potenču izpildi. Lai runātu par iekļaušanās izglītību, ir jāsaprot, kas ir “mācīšanās” un “mācīšanās grūtības”. Balstoties uz D. Blumas darba apkopojumu par paradigmu maiņu izglītībā, izriet ka, sākuma punkts mācīšanās procesā ir informācija, kas vispirms ietver uztveri, izpratni un atpazīšanu. Informācija līmenis sākas ar jautājumiem: Kas tas ir? Kā es to saprotu? Kādā veidā tas atšķiras no tā, ko es jau zināju iepriekš?
