-
Neils Smelzers "Kolektīvas uzvedības teorija"
Analizējot mūsdienīgās koncepcijas, dod iespēju izcelt galvenās īpašības kolektīvajai uzvedībai. Pirmkārt, tā ir īpatnēja – nepieder ne pie vieniem standartiem. Otrkārt, šis ir viens no ekstremālākajiem uzvedības tipiem. Treškārt, kolektīvo uzvedību vienmēr pavada sajūtas par gaidāmajām briesmām: cilvēki jūt, ka kaut kam ir jānotiek tuvākajā laikā. Četrkārt, tā norisinās noteiktā sociālajā kontekstā: augsts bezdarba līmenis, zema iedzīvotāju kvalifikācija, smaga sociālekonomiskā situācija utt.
Galvenā atšķirība starp pūli un masu ir tā, ka pūlis ir daudzu neorganizētu cilvēku kopums, kam raksturīgs konformisms, emocionalitāte, vienprātība, nekritiskums un neracionalitāte. No citām cilvēku kopībām pūli atšķir īsais pastāvēšanas laiks un vājā strukturētība. Bet tādam jēdzienam, kā masa tas ir cilvēku kopums, kuru satrauc tikai viens un tas pats temats vai problēma. Šie cilvēki var neatrasties tiešā fiziskā tuvumā cits citam. Kolektīvā uzvedība, kā likums, tiek atzīmēts pūļa līmenī, bet darbības var norisināties arī masas apmēros. Kolektīvās uzvedības izraisīšanā liela nozīme ir masu komunikācijai. Tā ir sistemātiska informācijas izplatīšana ar tehnisko līdzekļu palīdzību skaitliski lielai un izkliedētai auditorijai.
…
Noteiktos vēstures periodos masu uzvedību iegūst kolektīvā uzvedība – masveida, spontānas, neparedzamas cilvēku reakcijas kritiskajās situācijās parādās objektīvi un pēkšņi. Galvenais subjekts kolektīvajai uzvedībai ir pūlis. Runājot par kolektīvo uzvedību nedrīkst aizmirst par kolektīvās uzvedības subjektiem. Tie ir grupa, masas un pūļi, kur notiek indivīdu pakārtošanās cits citam, kur indivīdi mēģina atdarināt citu personu domāšanas un rīcības modeli. Šī darbība var ietekmēt sabiedrību un vidi, kurā tā dzīvo, gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Tas ir atkarīgs no mērķa, ko grupu, masu un pūļu dalībnieki vēlas panākt ar savu iepriekš izstrādātu uzvedības modeli. Tomēr kolektīvo uzvedību, līdz ar to arī tās subjektus, arī spēj ietekmēt ļoti daudzi faktori.
