-
Meža sektors
Meža biotopi
Saskaņā ar Īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu (2000), šādi mežu biotopi ir Latvijā aizsargājami:
Grīņi;
Lapkoku meži ar parasto skābardi Carpinus betulus;
Ošu meži ar lielo zvaigznīti Astrantia major;
Ozolu, liepu, kļavu un gobu meži gravās un upju ieleju nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 45 grādu leņķi;
Parastās purvmirtes Myrica gale audzes;
Lapkoku meži ar lielo raganzālīti Circaea lutetiana;
Lapkoku slapjie meži ar attālvārpu grīsli Carex remota;
Priežu meži ar asinssārto gandreni Geranium sanguineum;
Priežu meži ar meža silpureni Pulsatilla patens;
Primārie meži (mežs, kas izveidojies dabiskā veidā pēc augsnes izveidošanās un kurā nav notikusi mežsaimnieciskā darbība) upju meandru lokos;
Virsāji.
No Eiropas Savienības Biotopu direktīvas (1992) biotopiem Latvijā ir sastopami šādi aizsargājamie biotopi:
Boreālie meži;
Primārie meži upju meandru lokos;
Ozolu meži;
Nogāžu un gravu meži;
Purvaini meži;
Pārmitri platlapju meži;
Jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos;
Piejūras zemienes līdzenumu sausi virsāji;
Slapji virsāji ar grīņa sārteni;
Sausi virsāji;
Kadiķu audzes kaļķainās pļavās.
…
Koka izmantošanai ir senas tradīcijas, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas meža nozare kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Mežsaimniecība nodrošina stabilas darbvietas lauku reģionos, atpūtas iespējas un nekoksnes materiālo vērtību (sēnes, ogas u. c.) Kaut arī mežam ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī tas ir neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa, ilgtspējīgas mežsaimniecības pamats tomēr ir ekonomiskais aspekts, ko spēj nodrošināt tikai regulāra koksnes ieguve un tās pārstrāde iespējami augstākas pievienotās vērtības produktos.
