-
Dzīvu zivju transportēšana
Transportēšanas lielākais trūkums ir zivju stiprais jūtīgums pret pārvadāšanas vidi. Piemēram - zivis, izņemot zivis kāpuru stadijā, nevajadzētu barot vismaz vienu dienu pirms transportēšanas, jo ja zivs gremošanas trakts nav pilnībā tīrs, tad pie tiem pašiem pārvadāšanas apstākļiem zivju iespējamais pārvadāšanas laiks uz pusi samazinās. [1] Kā arī pirms pārvadāšanas var būt nepieciešams zivis adaptēt pie zemākas temperatūras. Lai pazeminātu ūdens temperatūru var lietot dabisko ledu. Vajadzētu izvairīties lietot ogļskābes ledu. [2] Vienlaicīgi jāizvairās no tieša zivju kontakta ar ledu. Pārvadājot dzīvas zivis, tilpnēs jābūt tīram un attiecīgas temperatūras ūdenim. Ūdens temperatūra ir atkarīga no zivju sugas un iepriekšējās dzīvesvietas temperatūras. Zivju transportēšana no audzētavas uz citu audzētavu vai tirgu var ilgt līdz 30 stundām, izņēmumu gadījumos arī ilgāk. Dzīvu dzīvnieku pārvadāšana pie šādiem apstākļiem izraisa spēcīgu stresu, kas var radīt lielu mirstību vai stipri novājināt zivis. [2] Savukārt tas atstāj iespaidu uz paša produkta (dzīvas zivs) kvalitāti. Savukārt zivij nomirstot tiek zaudēta potenciālā peļņa. Tāpēc zivīm, kuras paredzētas transportēšanai ir jābūt veselām un labā stāvoklī. Novājinātus indivīdus nevajadzētu transportēt, īpaši, ja temperatūra pārvadāšanas laikā ir paaugstināta. …
Pastāv divi dzīvu zivju transportēšanas veidi – slēgtā transportēšanas sistēma un atklātā transportēšanas sistēma. Slēgtā sistēma ir aizplombēts (hermētiski aizvērts) konteineris, kas spēj nodrošināt visu izdzīvošanai nepieciešamo. Vienkāršākie ir aizplombēti plastmasa maisi, kas daļēji pildīti ar ūdeni un skābekli. [3] Atvērtā sistēma sastāv no konteineriem pildītiem ar ūdeni, kuros viss izdzīvošanai nepieciešamais tiek nepārtraukti pievadīts no ārpuses. Vienkāršākā no tām ir neliela tvertne ar aeratora akmeni.
