Fiziskās personas maksātnespēja Latvijā ir līdz šim nebijis jēdziens, un līdz šim Latvijas tiesību sistēmā nepastāvēja līdzekļi, kādiem fiziskā persona ir tiesīga novērst draudoši tuvojošos bankrotu vai finansiālā stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos. Fiziskās personas maksātnespējas process dod fiziskai personai izdevību atjaunot maksātspēju (izlīguma procedūra) vai tikt atbrīvotai no parāda saistībām (bankrota procedūra), ievērojot kreditoru intereses.1 Ar 2008. gada 1. janvāri stājās spēkā Maksātnespējas likums, kas bez jau Latvijā pastāvošās juridisko personu maksātnespējas regulējošām tiesību normām, paredz arī jaunu tiesību institūtu – fizisko personu maksātnespēju. Daudzās valstīs, piemēram, Francijā, ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā privātpersonas maksātnespēja ir jau ierasta lieta un faktiski nozīmē līdzīgas procedūras iziešanu, kā tas notiek uzņēmumiem – ar mērķi darīt visu, lai konkrētā laika periodā atkal atsāktu saimniecisko darbību.
Fiziskas personas maksātnespēja Latvijā ieguva lielāku rezonansi vien tad, kad 2008. gada 27. oktobrī Ogres rajona tiesa pasludināja Latvijā pirmās fiziskās personas Jāņa Āboliņa maksātnespējas procesu un bankrota procedūru saskaņā ar viņa iesniegto plānu. Notikumi, kuri uzņēmēju noveduši līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, aizsākušies, kad Āboliņš iegādājies nekustamo īpašumu vairākās Ogres apkārtnes pašvaldībās.…
Darbā aplūkots fiziskās personas maksātnespējas jēdziens, fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis un šī procesa norise saskaņā ar Maksātnespējas likuma regulējumu šim mūsu valstī jaunajam procesam. Fizisko personu maksātnespēja zināmu aktualitāti sāk iegūt vien pēdējā laikā, pastāvot nelabvēlīgiem sociāli ekonomiskiem nosacījumiem, taču arī Maksātnespējas likums liek šķēršļus, lai šis process būtu pieejams plašākam personu lokam. Arī par visām šīm problēmām ir dots neliels apkopojošs ieskats šajā darbā.
