-
Latvijas pilis un to nozīme
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Pilis mūsdienās | 4 |
2. | Piļu nozīme, vēsturē un mūsdienās | 5 |
2.1. | Piļu arhitektūra | 5 |
2.2. | Liktenis | 6 |
2.3. | Turaidas pils | 6 |
2.4. | Rundāles pils | 6 |
Secinājumi | 8 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 9 | |
Pielikums | 10 |
Secinājumi
Katram mazākajam pilij ir sava vēsture, kurā aprakstīti notikumi, kas skāruši cilvēku dzīvi labā vai sliktā nozīmē. Vēsture mums palīdz izprast tagadnes notikumu būtību. Tā izskaidro daudzos notikumus, kas notiek mūsdienās, jo vēsture ir visu notikumu lieciniece.
Mans darbs sastāv no 2 nodaļām, kuram pievienots arī pielikums ar attēliem par Latvijas piļu izskatu un daudzveidību.
Es vēlējos iepazīties ar piļu vēsturi un nozīmi, kas ietekmējusi Latvijas vēstures dzīvi, kultūru un attīstību. Sava darba gaitā uzzināju daudzus interesantus faktus par piļu arhitektūru 18. gadsimtā un 21. gadsimta sākumā.
Nezināju to, ka no visām Latvijas pilīm, visvairāk šo „pērļu” ir Vidzemē.
Rakstot šo darbu varēju uzzināt visu par piļu kalpošanas veidiem, par to vēsturi, kurās ir notikuši neviens vien interesants notikums.
Rundāles pils arī bija atklājums, jo nezināju, ka to pat var salīdzināt ar Luija XIV pili Versaļā, un, ka, Rundāles komplekss sastāv no staļļiem līdz pat mežaparkiem un vēl daudziem ievērības cienīgiem apskates objektiem.
Atklājums bija arī daudzveidīgais pils būvēšanas vietu izvietojums, pat uz ezeru salām līdz pat mazām pauguru ielejām.
Rakstot referātu uzzināju daudz par vecajiem piļu nosaukumiem, par to, kā cēlies Rēzeknes pils nosaukums.
…
Pētnieki atzīmē, ka līdz 21. gadsimtam tikai kādas desmit pilis (Alsunga, Dundaga, Ēdole, Jaunpils, Krustpils, Ventspils u. c.) ir saglabājušās pēc daudzām pārbūvēm un tiek apdzīvotas vai arī to telpās izvietotas dažādas iestādes. Nedaudziem vēstures pieminekļiem atsevišķi korpusi vai ēkas ir restaurētas un piemērotas muzejiem. Taču autori ar nožēlu spiesti konstatēt, ka pilīm Aizputē un Nabē vairs nav ne durvju, ne logu, jumti – cauri vai pussabrukuši. Brikšņos un nātrēs ieaugušas Embūtes, Kalsnavas, Raunas, Skujenes, Tirzas, Piebalgas, Viļakas un citas pilsvietas. Kad atrodies pilī, acīs uzreiz iekrīt tās apgreznojums un mākslas veids. Griestos savstarpēji savītas dažādas skaistas bildes, kas atgādina vienu lielu gleznu. Pēc logu apdares var noteikt kurā gadā pils celta. Šo visu nedaudz atsvaidzināt un pilī var justies tieši tāpat, kā pirms 100 vai 200 gadiem. Pils iekšējo telpu apgreznošanai, izmantoja monumentālo glezniecību. Bez mūsdienu cilvēka rokas, pilis un muižas būtu izzudušas no mūsu vēstures.
