-
Apgaismības kultūra Eiropā
ROMA
Gēte Romu apraksta kā pasaules brīnišķīgāko vietu pasaulē. Gēte aizraujas ar burvīgo vietu apskati un iepazīšanu, lai gan šai nodarbei ir arī dažas problēmas – sliktais laiks. . Gēte ir neaprakstāmi priecīgs par iespēju būt Romā, un pašam redzēt šo burvīgo vietu pašu acīm. Gēte uzskatīja, ka Roma ir pasakaina vieta. Roma, tā ir vieta ar vienreizēju vēsturi, interesantiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, neaprakstāma māksla. Gēte šajā ceļojumā apmeklē daudz un dažādas vietas.
Gēte beidzot redz visu realitātē – gleznas, zīmējumi, gravējumi, kokgriezumi, ģipša atlējumi, kā arī citas sen redzēt kārotas lietas. Viss bija tāds kādu viņš bija iztēlojies. Viņš no sirds izbaudīja Romu ar visu tās vēsturi, kas ir tik ļoti iespaidīga un tā ir iespaidojusi visu mūsu dzīvi, tātad arī Gētes dzīvi.
Gēte Romā apbrīno ikvienu mākslas darbu, ikvienu gleznu galeriju, mākslinieku. Gēte Romu slavē un tieši Romai piešķir ļoti lielu nozīmi.
Gēte par savu ceļojumu:
„Nothing, above all, is comparable to the new life that a reflective person experiences when he observes a new country. Though I am still always myself, I believe I have been changed to the very marrow of my bones.”
…
Apgaismības kultūra Eiropā. Voltērs. Vidusšķiras kultūra un literatūra. Veimāras klasika. J. V. Gēte un Fr. Šilers. Kants. Atbilde uz jautājumu: kas ir apgaismība? Apgaismība (fr. Siècle des Lumières - "apgaismības laikmets") - sabiedriski politiska intelektuāļu kustība Rietumeiropā jaunajos laikos; uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot sabiedrību. Apgaismības pamatā ir priekšstats par apziņas noteicošo lomu sabiedrības attīstībā, sociālos un politiskos trūkumus skaidrojot ar cilvēku intelektuālo tumsonību, kuru var novērst, apgaismojot - izglītojot sabiedrību. Skeptiski raudzījās, pat apšaubīja valdošās reliģijas dogmas, sholastiskās domāšanas metodes. Lielā mērā noteica sociālo uzskatu veidošanos XVIII gs., kā arī monarhijas evolucionēšanu t.s. apgaismotajā absolūtismā. Pie zināmākajiem apgaismotājiem pieņemts pieskaitīt Voltēru, Ruso, Monteskjē, Herderu, Lesingu, Šilleru, Gēti u.c.
