Filozofiski-zinātniskā domāšana balstās uz uzskatu, ka cilvēks ar prātu var izzināt un
izprast pasauli.
Lai gan zinātne balstās uz stabiliem faktiem un pierādījumiem, šajā jomā vēstures gaitā ir iezīmējušies daudzi ne tik viegli atbildami jautājumi:
•Cik lielas ir cilvēka iespējas iepazīt pasauli?
•Kā mēs varam pamatot savus spriedumus?
•Kādas ir zinātnes attiecības ar dievišķo
pasauli?
•Vai visu ir iespējams izskaidrot ar zinātni?
•Vai reliģiju var savienot ar zinātni?
•Kāda ir zinātnes loma cilvēka dzīvē?
Filozofiski-zinātniskās domāšanas pirmsākums – Vissenākais cilvēks norises pasaulē saistīja ar dievu un garu darbību. Bet vēlāk sāka ievērot, ka daudzas dabas parādības atkārtojas (Gadalaiki, Mēness fāzes) un tās var paredzēt ar savu prātu. Radās atziņa, ka pasaulē ir spēki, kurus ir iespējams izzināt.
Senie laiki.
Upju ieleju civilizācijas un Seno Austrumu zemes uzskatīja, ka zināšanas par dabas norisēm ir daļā no svētajām gudrībām, ar kurām var nodarboties tikai priesteri.
…
