-
Pēdu hiperkeratozes aprūpe un profilakse
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 4 | |
| 1. | HIPERKERATOZES ETIOLOĢIJA UN PATOĢENĒZE | 6 |
| 1.1. | Ādas uzbūve un funkcijas | 6 |
| 1.2. | Pēdu hiperkeratoze | 8 |
| 2. | PĒDU HIPERKERATOZES APRŪPE UN PROFILAKSE | 15 |
| 3. | PĒTĪJUMS PAR PĒDU HIPERKERATOZES APRŪPI UN PROFILAKSI PODOLOGA DARBĀ | 21 |
| 3.1. | Pētījuma metodoloģija | 21 |
| 3.2. | Pētījuma rezultāti | 21 |
| SECINĀJUMI | 32 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 33 | |
| PIELIKUMI | 35 | |
| 1.pielikums. Anketa | 35 |
Āda aizsargā cilvēka organismu no fizikāliem kairinājumiem, ķīmiskām vielām un mikroorganismiem. Āda ir lielākais cilvēka orgāns un visbiezākā epiderma ir uz pēdām.
Hiperkeratoze (raga slāņa sabiezēšana) uz pēdu daļas liecina par problēmu cilvēka pēdu veselībā. Biežākais hiperkeratozes cēlonis ir pēdas kaulu deformācija. Pēdu deformāciju radītajās spiediena un berzes vietās pastiprināti veidojas ādas sabiezējumi tulznu (callus) un varžacu (clavus) veidā, kuru apstrādē ir nepieciešamas atbilstošas zināšanas un izpratne par pēdas biomehāniku un deformāciju veidiem, kā arī vispārējām organisma saslimšanām. Pamatojoties uz Latvijas Podologu biedrības 2014.gadā apstiprinātām Vadlīnijām podoloģijā hiperkeratoze, plaisas, clavus, callus, ādas lobīšanās ir pavadošie simptomi pēdu mikotiskai infekcijai un šo problēmu apstrāde ietilpst tikai podologa kompetencē.
Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) 2018.gada pētījumā “Pēdu aprūpes podoloģiskie aspekti sociālās aprūpes centros” tika secināts, ka vairāk nekā pusei aprūpes centra klientiem tika konstatēta sausa pēdu āda, pusei no 750 klientiem tika novērota pastiprināta ragādas veidošanās - hiperkeratoze (Harju, Akermane, Saulīte, 2018).
…
