-
Statusi un lomas
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Lomas | 4 |
| 3. | Jēdziena «loma» izpratne un aprakstīšana | 5 |
| 4. | Personības «lomu» veidu klasifikācija | 7 |
| a. | Dzimuma lomas, genderās lomas un to socializācija | 10 |
| 5. | Grupas normas un lomas | 14 |
| 6. | Starplomu konflikti | 15 |
| a. | Konfliktu risināšanas veidi | 17 |
| 7. | Statuss | 18 |
| 8. | Secinājumi | 21 |
| Izmantotā literatūra | 22 |
Grupas ir sabiedrības sociālās struktūras elementi, skaitliski ierobežoti, pēc kādām noteiktām formālām vai būtiskām pazīmēm, piemēram, pēc darbības rakstura, sociālās piederības, struktūras, no sociālā veseluma nodalīti cilvēku kopumi.
Grupas problēma ir viena no galvenajām sociālajā psiholoģijā. Cilvēks kļūst par personību tikai iekļaujoties grupās, piedaloties to dzīvē un darbībā, pieņemot grupu normas, vērtības un uzvedības standartus. Cilvēks vienmēr ir daudzu un dažādu grupu loceklis. Cilvēka tuvākā „dzīves telpa” ir dažādas mazās grupas – ģimene, radinieki, draugu pulciņš, kuras veido katra cilvēka funkcionēšanas mikrovidi. Mazās grupas savukārt ietilpst lielajās grupās kā to funkcionāla sastāvdaļa. Lielās grupas ir dažādas organizācijas, piemēram, valsts, darba organizācijas, un citi sociāli cilvēku kopumi (slāņi, etnosi), kuri veido katra cilvēka dzīves makrovidi. Makrovide prezentē sabiedrību un tajā pastāvošo kultūru, nozīmīgi ietekmē katras atsevišķas grupas un cilvēciskās individualitātes dzīvi un sociālo uzvedību.…
Darbā analizēta jēdziena «loma» izpratne, apkopoti personības «lomu» veidi. Tiek runāts par dzimuma lomu, gendero lomu un to socializāciju. Apskatītas grupas normu un lomu sakarības, starplomu konflikti, kā arī konfliktu risināšanas veidi. Analizēts statusa jēdziens.
