Lai noskaidrotu, kā inflācija ietekmē ekonomiku un kāds ir tās pieļaujamais līmenis, jānosaka inflācijas kritiskais punkts. Tas raksturo robežu, aiz kuras inflācija kļūst par ražošanas sašaurināšanās un bremzēšanas faktoru. Pēc kritiskā punkta sasniegšanas samazinās naudas reālā vērtība un tās pirktspēja, un inflācija destabilizē ekonomiku. Kritiskā punkta sasniegšanu visvairāk izjūt iedzīvotāju grupas ar fiksētu ienākumu, noguldītāji un kreditori. Sākumā uzņēmēji to var nesajust, bet ar laiku inflācija iespaido arī viņu ekonomisko situāciju, jo peļņa vairs nepalielinās, bet ražošanas faktoru cenu pieaugums nerada stimulu investīcijām, kā rezultātā sašaurinās ražošana.1
Sekas. Inflācijas periodā pieaug dzīves dārdzība. Cenas ceļas arvien augstāk un augstāk (inflācijas spirāle). Notiek naudas vērtības krišanās, t.i., naudas pirktspēja samazinās. Samazinās arī peļņa un peļņas norma, kā arī reālā darba alga sarūk, jo fiksētās algas atpaliek no cenu pieauguma. Valsts budžeta ieņēmumi nepalielinās proporcionāli cenu pieaugumam un tie nesedz izdevumus. No inflācijas iegūst debitori, bet zaudē kreditori, aug kredīta procentu likmes un termiņnoguldījumu procentu likmes. No inflācijas iegūst arī cilvēki ar nefiksētiem ienākumiem, jo šo cilvēku nominālais ienākums palielinās līdz ar cenu līmeņa pieaugumu un dzīves dārdzības celšanos, tādējādi viņu reālie ienākumi pieaug. Arī valdībai inflācija ir izdevīga parādība, jo, attīstoties inflācijai, it kā nemanot, tiek dzēsti valsts parādi.…
Nestabilitāte ekonomikā. Inflācijas problēmas. Nodarbinātība un bezdarba problēmas.6 kopsavilkums. 1. Kādas ir inflācijas sekas? Inflācija ir viens no makroekonomiskās nestabilitātes aspektiem, vispārējā cenu paaugstināšanās samērā ilgstošā laika posmā. Tā ir naudas vērtības ilgstoša krišanās, naudas apgrozības problēma. Ar inflāciju ekonomikā saprot vispārējo cenu līmeņa celšanos vai arī naudas vērtības krišanos ilgstoša laika periodā. Inflācijas kritiskais punkts raksturo robežu, aiz kuras inflācija kļūst par ražošanas sašaurināšanās un „bremzēšanas faktoru”. Praktiskajā saimniecībā inflācija rada tālejošas sekas: cenas ceļas arvien augstāk un augstāk, bet naudas pirktspēja samazinās – inflācijas spirāle;mērena pieprasījuma inflācija (veidojas gadījumā, kad kopējais pieprasījums pieaug un pārsniedz kopējo piedāvājumu) rosina piedāvājumu, kas sekmēs ražošanas attīstību un tiek radīts īslaicīgs līdzsvars; notiek ienākumu pārdalīšana; bieži vien veikali pērk lētāk, bet pārdod dārgāk; iegūst debitori, bet zaudē kreditori, jo naudas pirktspēja ir samazinājusies. Galvenais inflācijas iemesls ir disproporcijas tautsaimniecībā, kuras izjauc līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu, starp ienākumiem un izdevumiem, starp nozarēm.
