-
Auditorijas jēdziens. Komunikācijas process un komunikācijas modeļi
Otrajā gadījumā sūtītājs raida ziņojumu, kuru no abām pusēm ietekmē dažādi traucējoši faktori. Kā, piemēram, neprecīzi nodots ziņojums, kavēkļi, dažādi trokšņi, neprecizitāte uztveramībā.6
Mediju saturs var mainīties, kā tas notika, kad televīzija, nomainot radio, kļuva par galveno ziņotāj mediju, savukārt radio sniedzot iespēju kļūt par pirmo rokenrola atskaņotāju, var mainīties mediju auditorija ,kā tas notika, kad komiksi no galvenā medija statusa kāds tas ir šodien, tāpat var mainīties -pieaugt vai samazināties - arī to sociālais statuss kā tas notiek, kad teātri no populāras izklaides formas kļūst par elites. Tomēr, tā kā mediji apmierina dažas no galvenajām cilvēku vajadzībām, tie turpina funkcionēt, ietverot sevī lielu komunikāciju iespēju sistēmu. Kopš tiem laikiem, kad pirmo reizi radās iespēja ierakstīt skaņu, ir būtiski mainījusies nozīme šo skaņu ierakstīšanai un atskaņošanai. Tai pat laikā rakstītais vārds nav aizstājis mutvārdus un kinoteātri nav iznīcinājuši teātrus. Televīzija nav iznīdējusi radio. Līdz ar to jāsecina, ka katram vecajam medijam bija jāiemācās pastāvēt līdzās jaunajiem un topošajiem medijiem. Tādējādi tiek izmantoti tādi jēdzieni kā saplūšana un tuvināšanās.7 Mediji ir neatņemama sabiedrības daļa un tiem saplūstot, tas tikai paver plašāku skatīju uz lietām.
…
Auditorijas jēdziens. Komunikācijas process un komunikācijas modeļi. Auditorijas tipi. Masu auditorijas un tās pārmaiņas. Eksistē samērā gara vēsture, kur sociālajā un politiskajā sfērā valda divējādas sajūtas pret jēdzienu auditorija. Vēsturnieki norāda, katru reizi kad parādoties un klajā nākot kādam jaunam plašsaziņas līdzeklim, sabiedrību pārņem dalītas cerības un bailes vienlaicīgi. K. Dotnere novēroja kā ieviešot katru jauno vidi, sabiedrību pārņem tāda kā vēsturiskā amnēzija, par iepriekšējo paniku uz pirms laika esošo vidi. Un šī jaunā vide pamazām ienāk mūsu ikdienišķajā dienas ritmā mums nemaz tā īsti nemanot. K. Dotnere apgalvo, ka katram šim panikas sprādzienam ir paredzams turpmākais ceļš dažādos sabiedrības līmeņos, gan arī sociālajos un politiskajos aspektos. Manuprāt autores novērojumi ir visai precīzi, jo teju visās jomās sākotnēji sabiedrība izsaka divējādu attieksmi pret visu jauno, neierasto un vēl nezināmo, bet pašiem nemanot dažāda veida lietas, vides, vai dažāda cita veida aspekti ienāk mūsu ikdienā tik ļoti nemanot, ka nemaz nav sajūta, ka tas agrāk nav bijis. Savukārt Stenlijs Koens uzskata, ka sabiedrības nemieru vai morāles apjukumu par tautā valdošo prieku var prezentēt kā pozitīvu un veselīgu, kā Gotfrijs Persons to sauktu- respektablām bailēm.1950. gadā Lielbritānijā tika sīkāk apskatīts zelta gadu jaunības nevainības kults. To sīkāk apskatot, tika atklāts, ka vidusslānis vairāk uztraucas un vairāk prezentē savas bailes par piesārņojumu, par strādnieku šķiras prakses ietekmi un to, ka eksistē vairāk vecāki, kuri nevar, nespēj kontrolēt savu bērnu rīcību un nevar viņus piepildīt ar pareizu vērtību skalu un lietu uztveri, un nevar bērnu iztēli nodarbināt pareizi. Zinot šos faktus un ņemot šo informāciju tai jābūt analizējamai un jāņem par pētījuma sākuma punktu. Manuprāt, raugoties uz šo faktu, ka tieši vidusšķira vairāk izrāda bažas par savas nākotnes vērtību ieaudzināšanu, uzskatu, ka sava veida taisnība tā ir. Jo vidusšķirai ir varianti vai nu izaugt , vai pakāpties, tieši tāpēc vide un apkārt norietošās darbības šim slānim ir svarīgas un tas to uztrauc visvairāk, kas arī var radīt šīs panikas lēkmes un nepareizu uztveri uz notiekošo un to rezultātu kopumā. Tieši tāpēc šī sabiedrības daļa vēlas nodot un ieguldīt sevī un apkārtējos pareizu un inovatīvu, tālredzīgu uztveri un skatījumu uz lietām.
