-
Grāmata
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Upe | 5 | |
Viss sākas ar vienu | 12 | |
Karte | 15 | |
Spīdola | 18 | |
COSA NOSTRA – mūsu lieta | 32 | |
Seifs | 36 | |
Pērles | 40 | |
Elfs | 54 | |
Sieviete ar kaķa ādu | 57 | |
Muna baba | 60 | |
Pēdējais katetrs | 63 | |
Hjū Hefnera Ziemassvētki | 66 | |
Pilsētas skumjas | 70 | |
Atsauksmes | 73 | |
Redaktores pēcvārds | 76 |
Evelīna Hjū pateica, ka viņai ir vārdadiena, Hjū viņai uzreiz uzdāvināja pudeli alus. Evelīna nekad vēl dzīvē savos svētkos nebija kā dāvanu saņēmusi alu. Viņa zviedza kā zirgs. Anna smēķēja smalko cigareti un aicināja Hjū piesēst uz dīvāniņa.
Hjū apsēdās starp abām jaunajām meičām. Ar Hjū bija ļoti grūti runāt. Viņš vienmēr alka sačamdīt un apčamdīt, cik iespējams dziļi.
Lielākā daļa populācijas un sugas varēja tikai sapņot par tādiem dzīves momentiem, kādus baudīja Hjū Hefners savos 79 gados. Hjū Hefners masēja Annai kājas, bet viņai vajadzēja būt patstāvīgi modrai, lai viņa pirksti neielec kur citur. Vienu kāju Annai masēja Hefners, otru - Evelīna Saltā.
Anna aizdedza kārtējo cigareti un izbaudīja masāžu, - vakar taču viņa bija aizmaldījusies miglas laukā kā slikti uzņemtā šausmu filmā, viņa sapinās drātī, govju ganā un viņu sita ar strāvu. Anna kliedza savai draudzenei Rasmai, kura bija viņu ievilkusi miglā, - „Es Tevi nositīšu!” Rasma kliedza viņai pretī, - „Nē, es Tevi nositīšu, ja izdomāsi mani te atstāt vienu!” Tad viņas saprata, ka no šī miglas lauka viņas nekad netiks laukā, taču pēc vairākiem atkārtotiem strāvas bliezieniem, atrada īsto ceļu.
Hefners izbaudīja ballīti, viņš bija ar savu motociklu IŽ atbraucis pie savas liktenīgās sievietes Rozālijas.…
Man patīk Kristīnes Spūles darbi. Tādi trāpīgi, asprātīgi, smeldzīgi un skumji, mazliet no humora, nedaudz ironijas devas. No visa pa druskai. Viss par dzīvi, man pat šķiet, kaut kas no manas iekšējās pasaules. Eksistenciāli, filozofiski, sadzīviski, emocionāli. /K. Setinsone/ Ar vanaga acs precizitāti, tieši un skurpulozi, bez izskaistinājuma dzejniece un rakstniece fiksē visu piedzīvoto, - uz ielas, kafejnīcā, autobusā, esot ciemos. Tomēr tas nav sauss, dokumentāls faktu konstatējums, - Kristīne to visu parāda caur savu prizmu, izaicinot arī savus lasītājus nebaidīties un uz pasauli raudzīties citādāk, netradicionālāk, drosmīgāk. /L.Slišāne/ Tāds reāls modinošs belziens pa mūli, bet jau nākamajā minūtē tāds reāls visu pārklājošs skūpsts. /P.Folkmanis/ Dažbrīd lasītājs var justies pazaudējies, bet tas var viņu aizvest pašam uz savu patiesību. Kādam var patik, var nepatik, bet nevar noliegt to plūsmas spēku, kas mēģina lasītājus ieslodzīt viņas stāstos uz palikšanu un lauzt standarta izpratnes prizmu./L.Mozumača/
PDF formāts.
