-
Asins pārliešana
Tā kā pēc asins zuduma parasti pārlej tikai attīrītus sarkanos asinsķermenīšus, tad asins donora asinīs esošajām antivielām ir mazāka nozīme nekā saņēmēja antivielām. Tomēr šīs antivielas, īpaši pārlejot daudz konservētu asiņu, var izraisīt vieglu pārliešanas reakciju. Jebkurā gadījumā pirms asins pārliešanas jānosaka pacienta asinsgrupa — ja tā vēl nav zināma — un jāveic saderības tests. Cilvēkiem ar A asinsgrupu ir antivielas pret B grupas asinīm. Viņiem būtu jāsaņem tikai A grupas asinis, bet nekādā gadījumā B grupas asinis. B asinsgrupas asinīs ir antivielas pret A grupas asinīm. Cilvēkiem ar B grupas asinīm jāsaņem tikai B grupas asinis, bet nekādā gadījumā viņiem nedrīkst pārliet A grupas asinis. Personām ar AB grupas asinīm nav antivielu ne pret A, ne pret B grupu.Viņiem drīkst pārliet gan AB, gan A un B grupas asinis. 0 grupas asinīs ir antivielas gan pret A, gan B grupas asinīm. 0 asinsgrupas cilvēki drīkst saņemt tikai 0 grupas asinis. Ja nav citas izejas, visu asinsgrupu pārstāvjiem var pārliet 0 grupas asinis. Tomēr, pārlejot lielu daudzumu sarkano asinsķermenīšu un īpaši pārlejot pilnas asinis, jārēķinās ar vieglu vai mērenu reakciju.…
Asinis atšķiras pēc eritrocītu (sarkano asins ķermenīšu) antigēnu uzbūves īpatnībām (pagaidām ir zināmas vairāk nekā divdesmit piecas tādas grupas jeb sistēmas). Vissvarīgākā ir ABO sistēma, pēc kuras izšķir četras asins pamatgrupas: 0 (pēc vecas sistēmas — I), A (agrāk II), B (agrāk III) un AB (agrāk IV) grupa. Pagājušā gadsimta sākumā tika atklāts, ka uz eritrocītiem ir speciālas salipināmas vielas - polisaharīdu ķēdes, un tās arī apzīmē ar burtiem A un B. Tātad piederību pie kādas asinsgrupas nosaka uz eritrocītiem atrastie A un B antigēni. Savukārt asins plazmā konstatētas anti-A un anti-B salipinātājvielas (īpašas antivielas jeb aglutinīni). Piemēram, uz 0 asinsgrupas eritrocītiem A un B antigēnu nav vispār, toties plazmā ir gan anti-A, gan anti-B, savukārt uz A asinsgrupas eritrocītiem ir A antigēns, bet plazmā — anti-B. Ja nejaušības pēc antigēns (A vai B) sastopas ar savu antivielu (anti- A vai anti- B), notiek eritrocītu salipšana, kam seko hemolīze — sarkano asins ķermenīšu sabrukšana. Jāteic, cilvēka asinis nekad nav antivielu pret paša eritrocītu antigēniem, taču, pārlējot svešas, nepiemērotas grupas asinis, tie var sastapties. Tāpēc ir svarīgi zināt savu asinsgrupu. Latvijā visbiežāk sastopami cilvēki ar A asinsgrupu, nākamā izplatības ziņā ir 0, tad B un AB asinsgrupa. Asinsgrupu cilvēks pārmanto un dzīves laikā tā nemainās.
