-
Stikla ražošana Latvijā
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Vēsturiskas ziņas par stikla ražošanu | 4 |
| 2. | Stikla izstrādājumu klasifikācija | 5 |
| 3. | Stikla rūpniecība un izmantotie procesi Eiropas Savienībā | 7 |
| 4. | Stikla rūpniecība Latvijā | 12 |
| 4.1. | Stikla rūpnīca „ Grīziņkalns”. | 12 |
| 4.2. | Akciju sabiedrība „Valmieras stikla šķiedra” | 13 |
| 4. 3. | SIA „Letglass” Livānu stikla fabrika | 14 |
| 4.4 | SIA „GroGlass” stikla nanopārklājumu rūpnīca | 15 |
| Literatūras apskats | 17 |
1. Vēsturiskas ziņas par stikla ražošanu
Stikla ražošanas pirmsākumi meklējami sirmā senatnē. Pamatojoties uz vēstures materiāliem, uzskata, ka aptuveni pirms 6000 gadiem stiklu prata iegūt senajā Ēģibtē. XVII gs. stiklu rūpnieciski ieguva jau vairākās Eiropas valstīs. Izstrādājumus gatavoja galvenokārt stikla pūtēji. Piemēram, logu stiklu gatavoja šādi: divi stikla pūtēji izpūta un izvilka ( izveidoja) dobu cilindru, kuram pēc atdalīšanas nogrieza galus, pārgrieza visā garumā (gareniski) un pēc uzkarsēšanas īpašā krāsnī izgludināja uz gludas plātnes. Tas bija krūts un sarežģīts darbs.
XIX gs. beigās roku darbu stikla rūpniecībā sāka aizvietot mašīnas. 1870. gadā F. Sīmenss uzbūvēja pirmo reģeneratīvo stikla kausēšanas vannu krāsni, kurā realizējas nepārtrauktu stikla kausēšanas un izstrādāšanas procesu. XX gs. šākumā Kolberns un E. Furko izstrādāja un ieviesa plākšņu stikla nepārtrauktās vilkšanas paņēmienu- horizontālo un vertikālo.
Pirmo stikla rūpnīcu Krievijā uzcēla Jeļisejs Koiets 1635. gadā Duhaņina sādžā. šajā rūpnīcā gatavoja dažādus stikla izstrādājumus un arī logu tiklu. šī rūpnīca eksistēja līdz 1702. gadam. 1665. gadā uzbūvēja otro rūpnīcu, arī Maskavas tuvumā – Izmailovas sādžā.
Stikla tehnoloģijas attīstībā ievērojamu ieguldījumu ar saviem pētījumiem deva M. Lomonosovs (1711-1765). Viņam lieli nopelni krāsainā stikla iegūšanā. M. Lomonosovs izstrādājis vairāk nekā 2000 krāsainā stikla sastāvu.…
Stiklu plaši izmanto visās tautas saimniecības nozarēs, zinātnē un tehnikā. Grūti šodien iedomāties cilvēces dzīvi, ja nebūtu stikla. To lieto celtniecībā ( logu stikli, stikla bloki), transporta līdzekļos, optisko ierīču un aparātu gatavošanā, radio un elektrotetehnikā visdažādāko spuldžu un lampu ražošanai. Stiklu izmanto visdažādāko gaismas filtru ražošanai ar selektīvu gaismas viļņu caurlaidību, ieskaitot pat neredzamos ( infrasarkanos un ultravioletos) starus. Ikdienā plaši izmanto stikla traukus un taru. Ikvienā ķīmiskā laboratorijā lieto visdažādākās kolbas, mēģenes un stikla aparatūru. Plaši ķīmiski un termiski izturīgus stiklus lieto ķīmiskās un pārtikas rūpniecības nozarēs visdažādāko reaktoru, aparātu, sūkņu un cauruļu izgatavošanai.
