-
Vīrieša tēla veidojuma īpatnības Daces Rukšānes romānā "Beatrises gultas stāsti"
Visu romāna sižetu caurvij īstā, vienīgā un liktenīgā vīrieša meklējumi. Beatrises sapnis ir tikt pie stabila vīrieša, tomēr ceļā uz laimi, nākas saskarties ar visdažādākajiem vīriešu kārtas īpatņiem. Vairākas reizes apdedzinajusies, Beatrise cenšas izdarīt visdažādākos secinājumus par to, kā vēlas vai nevēlas dzīvot nākotnē un par to, ar kādiem vīriešiem saistīt vai nesaistīt savu dzīvi.
Dzejniece un tulkotāja Jo romānā aprakstītos vīriešus iedala divās grupās: pirmie – neraugoties pat uz pasakainiem ienākumiem, ir vientieši, dzīves un seksuālo iespēju pabērni; otrie – reti sastopami sapņotāji – labdari.1 Pieņemot šo iespējamo Beatrises vīriešu dalījumu divās grupās, var secināt, ka vīriešu tēli ir ļoti atšķirīgi, tomēr var atrast arī viņiem visiem ko kopīgu.
Par reti sastopamu labdari un sapņotāju var uzskatīt Henriju jeb īstajā vārdā Robertu Raitu. Romāna sižetā sākotnēji tie ir divi atšķirīgi vīrieši. Henrijs – noslēpumains svešinieks, kas rūpējas par nelaimes gadījumā cietušo sievieti – Beatrisi, apmaksā visus ar viņas ārstēšanos saistītos izdevumus, par ko pretī vēlas saņemt vien patiesu Beatrises stāstījumu par savu līdzšinējo dzīvi. Tādā veidā šis it kā svešinieks veic netiešas psihoterapeita funkcijas, palīdzot Beatrisei sakārtot savu dzīvi un pieredzi. Pašai Beatrisei neatbildēts paliek vien jautājums, kāpēc Henrijam interesē viņas dzīvesstāts? Roberts Raits – sapņu vīrietis, kurš tiek atrasts, pēc tam šķietami pazaudēts un atkal iegūts. Kaut kas šajā vīrietī liedza Beatrisei nolaisties līdz ikdienišķām rupjībām.…
Sievietes iekšējā pasaule un attiecības ar pretējo dzimumu visā to krāšņumā un sarežģītībā ir D.Rukšānes romānu centrā. Autore pamatā raksta par gados jaunu, samērā tipisku vidusmēra sievieti, kas likteņa ne pārāk lutināta, cīnās pa savu dzīvi, kā nu māk. Arī “Beatrises gultas stāstos” romāna galvenā varone Beatrise ir sieviete, kas atrodas īstas mīlestības un piederības meklējumos. Viņa ir gatava par to maksāt ar vīrietim tik ļoti nepieciešamo maigumu, ar būtisku trūkumu un neprasmju piedošanu un ar, tikai savaldzinātai sievietei piemītošu, jutekliskumu, kura pirmsākumi visticamāk meklējami jau bērnībā.
