-
Latviešu literārās valodas veidošanās
Prezentācija23 Latviešu valoda, Tulkošana, valodniecība, Vēsture, kultūra
Jaunlatviešu kustība
Jaunlatviešu kustība attiecināma uz laika posmu 19.gs. 50.-80.gadiem. Pateicoties dzimtbūšanas atcelšanai, notika strauja attīstība izglītības un kultūras jomā.
Jaunlatviešu mērķis – atbrīvoties no vācu virskundzības.
Jaunlatvieši lika pamatus nacionālajai literatūrai kā arī neatkarīgai presei.
Juris Alunāns (1832-1864)
Dzejnieks, publicists un valodnieks.
Izveidojis aptuveni 500 jaunvārdus, no kuriem ļoti liela daļa kļuva par ikdienā lietojamiem.
Izdeva dzejoļu krājumu “Dziesmiņas, latviešu valodā tulkotas”, tādā veidā parādot, cik latviešu valoda ir bagāta un skanīga.
Alunāns veicis reformas arī ortogrāfijā, ieviešot jaunus burtus č un ž.
Atis Kronvalds (1837-1875)
Izdevis grāmatu “Tautiskie centieni”, kas bija atbildes trieciens vācu ideologiem, kas uzskatīja, ka latvieši nevar būt izglītoti cilvēki un tiem nevar būt sava kultūra.
Kronvalds arī popularizējis vecvārdus un apvidvārdus, aizguvis vārdus no radniecīgām valodām.
Kopumā Atis Kronvalds darinājis aptuveni 200 vārdus, no kuriem aptuveni 100 vārdi ieviesušies latviešu literārajā valodā.
…
Pirmā grāmata latviešu valodā – katoļu katehisms (Viļņa, 1585.g.). Šī un citas grāmatas (luterāņu katehisms, luterāņu rokasgrāmata, evaņģēliji un epistulas, nevācu psalmi un dziesmas) ir reliģiska satura darbi un to autori ir vācu mācītāji . Secinājums – pirmās grāmatas latviešu valodā ir sarakstītas pateicoties kristiešu un luterāņu sacensībai, kuras mērķis bija piesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku uzmanības. Ar vārdu “veclatvieši” apzīmē ne tikai latviešu, bet arī vācu tautības rakstniekus, kas rakstījuši latviešu valodā. Lielākā daļa veclatviešu bija vācu tautības rakstnieki un viņus saistīja viens mērķis – padarīt reliģiska satura darbus saprotamus arī latviešu tautības cilvēkiem. Šo periodu var iedalīt 3 posmos – senākais posms (1525.-1631.gads), vidējais posms (1631.-1739.gads), jaunākais posms (1739.-1856.gads).
