-
ASV prezidenta vēlēšanas. Vieta drukāto mediju dienas kārtībā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Teorētiskais pamatojums | 4 | |
| Drukāto mediju kontentanalīze | 7 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 12 |
Secinājumi
1. Dienas kārtības process spēj mainīt sabiedrības viedokli par kādu notikumu vai personu. Pateicoties mediju starpniecībai dienas kārtības process izraisa diskusijas par tēmām, ko mediji ir izvirzījuši kā svarīgas.
2. Ar dienas kārtības teorijas palīdzību var veikt analīzi par to, cik lielu vietu mediju dienas kārtībā ieņem ASV prezidenta vēlēšanas, jo dienas kārtības teorija skaidro attiecības starp mediju un sabiedrības prioritātēm. Secinu, ka ASV prezidenta vēlēšanas mediju dienas kārtībā aizņēma lielu vietu īslaicīgi.
3. Visi trīs apskatītie drukātie mediji bija iekļāvuši savā dienas kārtībā informāciju par ASV prezidenta vēlēšanām un to rezultātiem. It īpaši 10. novembrī visu laikrakstu titullapas rotāja jaunā ASV prezidenta foto attēls.
4. Veicot kontenta analīzi bija jūtama dažu autoru personīgā ietekme uz raksta saturu - varēja redzēt Trampa piekritējus, vai pretēji - Klintones piekritējus. Taču iepriecināja fakts, ka bija arī neitrāli tendēti autori.
5. Zinot, ka ārzemju medijos daudz vairāk runā par Donaldu Trampu, nekā par Hilariju Klintoni, tas redzams arī mūsu medijos. Ja par Donaldu Trampu pirms vēlēšanām tika publicēti atsevišķi raksti, tad par Hilariju Klintoni nē. Tas atkal liek domāt par personīgo ietekmi uz mediju saturu.
6. Tas, ka izanalizētajiem laikrakstiem 10. novembrī bija viens ļoti līdzīga satura raksts par vēlēšanu rezultātiem, liecina par vai nu kādu citu mediju ietekmi vai kādu ārēju ietekmi uz mediju, lai tas publicētu konkrētu informāciju.
…
Mūsdienās, kad dominē tehnoloģijas un to attīstība un pasaulē ik dienu notiek arvien jauni notikumi, mēs par visu uzzinām caur medijiem. Pateicoties viņiem mēs uzzinām ne tikai par to, kas notiek mūsu valstī, bet gan visā pasaulē, un mediji ir tie, kas izvērtē, ko mums kā auditorijai pasniegt un vai tas mums būs interesējošs fakts. Diemžēl mūsdienu problēma ir tāda, ka mēs esam savā ziņā atkarīgi no medijiem, jo bez viņu starpniecības mēs par notikumiem pasaulē neuzzināsim, attiecīgi viņu varā ir noteikt par ko mums domāt un par ko mums nezināt. Pēc tā, ko pasniedz medijs, mums kā auditorijai veidojas viedoklis un bieži vien medijs ir noteicošais, kas palīdz mums veidot šo viedokli, nevis objektīvi pašiem izvērtēt situāciju un veidot pašiem savu viedokli - medijs liek mums mainīt savu attieksmi pret kādu notikumu vai personu. Tam dzīvs piemērs ir tagadējais 45. ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump), kurš medijos tika zākāts, taču gala rezultātā lepni iesoļoja Baltajā Namā.
