-
Vingrinājumi deju nodarbībās mazbērna vecumposmam
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Mazbērna vecumposma fizioloģiskā attīstība | 3 |
1.1. | Mazbērna antropometiskie rādītāji | 3 |
1.2. | Mazbērna anatomiski fizioloģiskās īpatnības | 3 |
2. | Mazbērna vecumposma fiziskā attīstība | 6 |
3. | Mazbērna vecumposma psiholoģiskā attīstība | 8 |
3.1. | Kognitīvā attīstība | 8 |
3.2. | Emocionālā attīstība | 11 |
4. | Kustību nozīme mazbērna vecumposmā | 13 |
4.1. | Kustības | 13 |
4.2. | Rāpošana | 13 |
4.3. | Rāpošanas vingrinājumi deju nodarbībām | 16 |
Izmantotā literatūra | 17 |
4.3. Rāpošanas vingrinājumi deju nodarbībām
Kā jau tika iepriekš minēts, rāpošana palīdz nostiprināt organismu un attīstīt izturību, līdz ar to, to būtu ieteicams izmantot veidojot jeb kuru fizisku nodarbību mazbērna vecumposmā, arī deju nodarbības.
Rāpošanas vingrinājumus var sākt, ar vienkāršākajiem - rāpošana četrāpus uz priekšu balstā uz pilnām plaukstām un skatienu uz priekšu pāri zālei līdz rotaļlietai. Kad ir apgūta pareiza ķermeņa pozīcija, šo rāpošanu pilnveido, papildinot ar šķēršļiem un muzikālu pavadījumu.
1. vingrinājums
Zālē, pusotra metra attālumu vienu no otras, novieto rindā rotaļlietas. Bērnu uzdevums – izrāpot četrāpus līklocī tām cauri līdz zāles otram galam.
2. vingrinājums
Bērnam uz muguras uzliek rotaļlietu. Bērnam četrāpus jāaizrāpo līdz otrai zāles malai, to nenometot.
3. vingrinājums
Rāpošana ‘krabja solī’ – rāpošana notiek atmuguriski, galva un vēders ir vērsti uz augšu. Arī šajā vingrinājumā izmanto rotaļlietu, kuru novieto uz vēdera un bērnam jāaizrāpo uz pretējo zāles pusi, rotaļlietu neizmetot.
4. vingrinājums
Rāpošana ‘lāča gājienā’ - balstā uz plaukstām un pēdām, skats uz priekšu, kājas ceļgalos nedaudz saliektas. Vingrinājuma uzdevums – aizrāpot ‘lāča gājienā’ uz pretējo zāles malu.
…
Mazbērna vecumposmā bērns jau ir iemācījies staigāt brīvi, bez atbalstīšanās. Tikko sācis staigāt un stāvēt, bērns tur kājas plati, lai iegūtu lielāku atbalsta laukumu līdzsvara saglabāšanai. Iegurnis ir rotēts uz priekšu un vēders ‘izgāzts’ uz priekšu. No divu gadu līdz skolas vecumam iegurņa rotācija uz priekšu mazinās, kustību stereotips kļūst koordinētāks, lāpstiņas nepieguļ krūšu kurvim, vēdera priekšējā siena izvirzās vairāk uz priekšu un ir pieļaujama neliela X veida kāju deformācija. [8] Skelets šajā vecumā vēl nav pārkaulojies un muskulatūra ir vēl samērā vāja, tādejādi balsta un kustību sistēma viegli pakļaujas dažādām deformācijām. Saišu aparāta vājuma dēļ bērnu sporta aktivitātēs nedrīkst iekļaut tādus akrobātiskos elementus kā ‘tiltiņš’ un ‘ritentiņš’. Bērniem nav ieteicams veikt ilgstošus statiskus spēka vingrojumus, jo tie apgrūtina asinsriti locītavu veidojošajos audos un negatīvi ietekmē vielmaiņas procesus. Visos vingrojumos jāievēro pareiza to izpilde un uzmanība jāpievērš locītavu pareizam novietojumam.
