-
Pitirims Sorokins "Cilvēks. Civilizācija. Sabiedrība"
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Pitirims Sorokins | 4 |
2. | Pitirims Sorokins „Cilvēks. Civilizācija. Sabiedrība.” | 7 |
Secinājumi | 12 | |
Izmantotā literatūra | 13 |
Secinājumi
Par socioloģijas priekšmetu Sorokins vienmēr ir uzskatījis sociālo grupu mijiedarbību, kas funkcionē dažādos vēsturiskos un kultūras nosacījumos.
Līdzīgi, kā izvirzītajā Sorokina teorijā „sociālā mobilitāte,” jebkurai sabiedrībai ir sarežģīta struktūra, neizbēgami stratificējas vairākos kritērijos – ekonomiskos, profesionālos, etniskos, politiskos un citos.
Zinātnieks izdalīja trīs „supersistēmu” tipus: „ideacionālais”, kurā noteiktu lomu spēlē altruisms, misticisms un askētisms; „jūtīgais”, kuram piemīt urbanistiskās iezīmes un intelektuālisms.
Sorokins optimistiski raksturo vēsturisko procesu: ja kultūra atrodas krīzes situācijā ( pēc viņa domām tā ir mūsdienu Rietumu kultūra), tas nozīmē, ka noteiktā pasaulīgā supersistēma ir sevi izsmēlusi un dzimst jauni mērķi
Sorokins uzsver, ka „tīrā veidā” konkrētā sabiedrībā ideonacionālā un jūtīgā kultūras supersistēma nekad pilnīgi netiek realizēta. Runa var iet tikai un vienīgi par dominēšanu un par noteiktu dievību katrai no viņām, tajā vai citā periodā.
Secinājumi pie kuriem nonācis Pitirims Sorokin , kopumā, neatšķiras no humanitārā skatījuma, bet viņu zinātniskie. Sorokins pierādīja, ka altruistiskā uzvedība uzskatāma par vērtību gan sabiedrībai, gan cilvēkam. Tika noskaidrots, ka patiesi reliģiozi cilvēki dzīvo ilgāk par citu kategoriju cilvēkiem.
…
Referātā tiek apskatīts P. Sorokina biogrāfija un galvenās idejas, kas tika atrastas interneta resursos, vairākās Krievijā izveidotajās mājas lapās. Referāta otrajā daļā apskatītas idejas, ko P. Sorokins paudis savā grāmatā „Cilvēks, civilizācija, sabiedrība.” Sociālās un humanitārās zinātnes nenodarbojas ar cilvēku ķermeņu ķīmiskā sastāva analizēšanu vai baznīcu ēku pētīšanu, lidmašīnu vai kādu citu cilvēku izveidotās pasaules lietu pētīšanu – tas ir organiskās vai neorganiskās ķīmijas uzdevums. Tieši tāpat tā arī nepēta cilvēku pasaules fiziskās īpašības, tas ir fizikas uzdevums Cilvēka iekšienē var novērot vienīgi pārorganiskās uzvedības rudimentārās formas , refleksus un instinktus, pārdzīvojumus, jūtas un emocijas, elementārās asociāciju paraugus un rudimentārās spējas mācīties no savām kļūdām. Neviens cilvēks, no dzimšanas būdams norobežots no citiem cilvēkiem, nevarētu attīstīt savu apziņu Tikko piedzimis cilvēks vēl netiek uzskatīts par personību. Viņa „es” un vārds, zinātniskās idejas un manieres, nodarbības, ekonomiskais stāvoklis un sociālais statuss, liktenis un dzīves ceļš – kaut kas vēl nenosakāms. Viņu varētu salīdzināt ar fonogrāfu, uz kura varētu spēlēt jebkuru ierakstu.
