Zemesgrāmata - nekustamā īpašuma nostiprinājuma tiesiskais pamats

2.12. Vairākos patstāvīgos īpašumos sadalītu nekustamo īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatā
Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu, nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā.
Tas nozīmē, ka katrs kopīpašnieks var prasīt kopīpašuma sadali pamatojoties uz vienošanos vai tiesas spriedumu par kopīpašuma izbeigšanu, kopīpašnieki nekustamo īpašumu (tajā skaitā arī ēkas), kas sadalītas reālās daļās, zemesgrāmatā var ierakstīt atsevišķos nodalījumos kā patstāvīgu īpašumu:
- Ja katram īpašniekam ir atsevišķs zemes gabals, kam piešķirts kadastra numurs, un uz kura atrodas viņa ēkas vai ēkas daļa;
- Ja katram atdalītam nekustamam īpašumam pašvaldība noteikusi adresi;
- Ja katrai dzīvojamās mājas daļai un palīgēkām iekārtota tehniskās inventarizācijas lieta.

Tātad, lai šādu atdalītu nekustamu īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam ir jāpievieno kopīpašnieku vienošanās vai tiesas spriedums par kopīpašuma izbeigšanos, dokuments, kas apliecina nekustamā īpašuma (zemes, ēkas) tiesisku iegūšanu, pašvaldības lēmumu par ēku (būvju) adresi, zemes robežu plāns ar kadastra numuru.
Taču praksē bieži vien ir sastopama problēma sakarā ar neksutamo īpašumu sadalīšanu. Piemēram, trīs kopīpašnieki nolemj sev kopīpašumā piederošo zemes gabalu sadalīt trijos pastāvīgos īpašumos.
Taču īpašnieki, kuru zemes gabali atdalīti no kopīgā zemes gabala, nesteidzas ar īpašuma tiesību pārreģistrāciju.
Problēmas rodas pāri paliekošā zemes gabala īpašniekam, ja viņš, piemēram, savu zemes gabalu grib pārdot, bet pēc ierakstiem zemesgrāmatā divi minētie zemes gabali nav atdalīti, tādējādi nav precizēts arī pāri paliekošiais zemes gabals, tāpēc dokumentos un ierakstos zemesgrāmatā ir pretrunas.
Likumā nav noteikts konkrēts termiņš, kādā ir jānostiprina savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu.


…