Eiropa 17.-18.gs. mijā; apgaismības laikmets

Eiropa 17. un 18. gs. mijā
1700-1721- Ziemeļu karš.
1701-1714- Karš par Spānijas mantojumu.
1701- Prūsijas pasludināšana par karalisti.
1707- Skotijas un Anglijas ūnija. Lielbritānijas izveidošanās.
1709- Politavas kauja. Zviedru sakāve.
1710- krievu karaspēks ieņem Rīgu un Vidzemi.
1711-1722- valsts pārvaldes reformas Krievijā.
1700-1721- Ziemeļu karš.
Viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Rezultāts- samazinājās Zviedrijas loma, bet krasi pieauga Krievijas loma Baltijas jūras reģionā. Polijas-Lietuvas lielvalsts un Saksija tika novājinātas, bet Prūsijā parādījās kā jauna militāra vara. Nerealizējās Livonijas politiķu plāns atjaunot autonomu valsti Polijas-Lietuvas vai Saksijas paspārnē.
1701-1714- Karš par Spānijas mantojumu.
XVIII gs. sākumā Eiropu pārņēma karš par Spānijas mantojumu (Lielbritānija, Holande, Austrija, Zviedrija pret Franciju, Spāniju un Bavāriju). Lielbritānija centās konfliktu uzkurināt vēl vairāk, lai nepieļautu Spānijas un Francijas tuvināšanos.
Rezultāts
- tiek noslēgti miera līgumi starp Angliju , Holandi, no vienas puses, un Franciju, no otras. Otrs miera līgums tiek noslēgts starp Austriju un Franciju.
Miera līguma rezultātā Francijas Burboniem atstāja Spānijas troni ar nosacījumu, ka Spānija nekad netiks apvienota ar Franciju.
Austrija ieguva Spānijas zemes Ziemeļitālijā- Neapoli un Sardīniju.
Austrijas Hābsburgi ieguva Spānijas Nīderlandi.
Anglija ievērojami nostiprināja jūras tirdzniecības pozīcijas.…