| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| I. | Civiltiesību jēdziens un nošķiršana no publiskajām tiesībām | 4 |
| 1. | Civiltiesību jēdziens | 4 |
| 2. | Civiltiesību nošķiršana no publiskajām tiesībām | 4 |
| 3. | Materiālās civiltiesības un procesuālās tiesības | 5 |
| II. | Vispārējās speciālās civiltiesības | 6 |
| 1. | Vispārējās civiltiesības | 6 |
| 1.1. | Civillikuma ievads | 6 |
| 1.2. | Saistību tiesības | 8 |
| 1.3. | Lietu tiesības | 9 |
| 1.4. | Ģimenes tiesības | 10 |
| 1.5. | Mantojuma tiesības | 11 |
| 2. | Speciālo Civiltiesību svarīgākās apakšnozares | 11 |
| 2.1. | Komerctiesības | 12 |
| 2.2. | Darba tiesības | 12 |
| 2.3. | Intelektuālās īpašuma tiesības | 13 |
| 2.4. | Patērētāju aizsardzības tiesības | 14 |
| 2.5. | Citas speciālo civiltiesību apakšnozares | 15 |
| III. | Civiltiesību avoti | 17 |
| 1. | Normatīvie tiesību akti | 17 |
| 1.1. | Latvijas normatīvie tiesību akti | 17 |
| 2. | Vispārējie tiesību principi | 18 |
| 3. | Ieradumu tiesības | 19 |
| IV. | Civiltiesību normu piemērošana un iztulkošana | 21 |
| 1. | Piemērošana | 21 |
| 2. | Iztulkošana | 21 |
| V. | Civiltiesību subjekti un objekti | 23 |
| 1. | Tiesību subjekta jēdziens | 23 |
| 2. | Tiesību objekta jēdziens | 23 |
| Secinājums | 25 | |
| Izmantotā literatūra | 26 |
Latvijas Republikā tiesību sistēma pieskaitāma pie romāņu-ģermāņu tiesību saimes, kurā ietilpst lielākā daļa Eiropas kontinentālās daļas valstu. Latvijā galvenais tiesību avots ir likums, bet tiesību paražām bija galvenokārt pakārtota loma.
Romāņu-ģermāņu tiesību lokam ir raksturīga vispārējo tiesību principu atzīšana par tiesību avotu. Tas atspoguļo tiesību sasaisti gan ar sabiedrībā noturīgām paražām un uzskatiem, gan taisnības prasībām, kā tās izprot un pielieto attiecīgajā laikmetā un attiecīgajā brīdī, neizdarot konkrētus grozījumus likumu tekstos. Tādējādi tiek nodrošināta tiesību sistēmas elastīgums un spēja pielāgoties mainīgajai realitātei. Mūsdienās vispārīgie tiesību principi atrodami gan atsevišķu likumu, biežāk konstitūciju tekstos, gan arī tie jāatsavina no tiesībām vai kopumā no visas tiesību sistēmas, lai varētu tos pielietot jaunajos gadījumos. Vispārīgo tiesību principu pielietošana romāņu-ģermāņu tiesību lokā norāda arī uz juristu tiesību pastāvēšanu un uz to, ka tiesības nav tikai tiesību normu sistēma.
Tiesības ir sabiedrības pastāvēšanas pamats un garants tās drošai eksistencei. Tiesību mērķis ir rūpēties par pilsoņu ārējo drošību. Bez tiesību palīdzības nav iedomājama sabiedrības attīstība, kultūras izaugsme.…
Civiltiesību jēdzieni, avoti, subjekti, objekti, civiltiesību svarīgākās apakšnozares u.c. saistītas lietas ar civiltiesībām.
