-
Satversmes pamattiesību - tiesības uz veselīgu vidi un veselības aprūpi - analīze
Vai ik mēnesi kādā no Latvijas tiesām notiek kāda tiesas sēde, kurā krimināllietā uz apsūdzēto sola sēžas ārsti, liecina tiesu kalendārs. Viņus tiesā par iespējamām smagām kļūdām - profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu. Tiesa, vismaz pēdējos piecus gados neviena ārsta sertifikāts nav apturēts saistībā ar krimināllietu. Šīs krimināllietas ir laikietilpīgas, gadiem ilgas un specifiskas.
Analizējot piedzītos morālā kaitējuma kompensācijas apmērus, jāsecina, ka pat vienas kategorijas lietās tie ir visai atšķirīgi un svārstās no visai nelielām līdz ievērojamām summām, ko zināmā mērā ņemot vērā, ka starp piedzītajām summām vienas lietu kategorijas ietvaros ir ļoti liela starpība, taču nav pamata runāt arī par kādu vidējo lielumu, jo to noziedzīgos nodarījumos nosaka arī tas, kādu kompensāciju ir pieprasījis cietušais. Praksē ievērojams princips, ka salīdzināmos gadījumos arī kompensācijai jābūt līdzīgai, un, jo lielāks kaitējums, jo lielākai jābūt morālā kaitējuma kompensācijai. Piemēram, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 2011. gada 28.decembrī daļēji apmierināja pacientes prasību pret SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” un piedzina viņas labā zaudējumus Ls 109 un atlīdzību par morālo kaitējumu Ls 1500, bet kopā Ls 1609. Prasītāja ar prasību tiesā vērsās 2008.gadā. Prasītāja par viņasprāt nekvalitatīvi veiktu ceļgala operāciju un pēcoperācijas algas apmērā Ls 6004,80, atlīdzību par nodarītajiem miesas bojājumiem Ls 350 000 aprūpi lūdza tiesu piedzīt no slimnīcas ārstēšanās izdevumus Ls 198,50, atrauto peļņu nesaņemtās, mantisko atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu Ls 350 000 un Ls 667,20 ik mēnesi sākot no 2008.gada 1.marta. Tiesa, nosakot atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu, ņēma vērā to, ka atbildētājs ir valsts finansēta medicīnas iestāde, kurai jānodrošina pakalpojumu sniegšana lielam Latvijas iedzīvotāju skaitam. Nosakot atlīdzības apmēru, esot jāņem labklājības līmenis valstī .Autores ieskatā šāds Augstākās tiesas pamatojums ir neprecīzs, jo lemjot lietas par kompensācijas atlīdzināšanu no privātpersonas- finsiālā situācija valstī un attiecīgajai personai netiek ņemta vērā.
…
Satversmes regulējums. Tiesības uz veselību, kas ietver arī tiesības uz veselīgu vidi un veselības aprūpi noteiktas jau Latvijas pamatlikumā jeb Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme), tās ir pamattiesības, kuru īstenošanu nodorošina valsts. Satversmes 93.pantā noteikts, ka ikvienas personas tiesības uz dzīvību aizsargā likums, kā arī 111.pants nosaka valsts aizsardzību cilvēka veselībai un medicīniskās palīdzības minimuma nodrošināšanu. Satversmes 111.pantā noteiktās tiesības uz medicīniskās palīdzības minimumu, ir pēdējos gados sabiedrībā diskutēts jautājums, jo sabiedrībai, tostarp arī veselības arpūpes nozares organizācijām un speciālistiem, nav vienotas izpratnes par to, cik lielā apmērā šis minimums valstij būtu jānodrošina.
